Iemesls, kāpēc es nerakstu personiskus un "ievainojamus" rakstus cibā, ir tāds, ka šo 20 gadu laikā cibiņi ir vienmēr bijuši manā privātajā dzīvē un vēl joprojām ir. Ja es gribu, lai kāds zina, ko es jūtu un patiesībā domāju par kaut kādu privātu notikumu, es to pateikšu privāti. Cibas drāmas ir TIK personiskas, ka tas nekad nav tā vērts, ja vien uztaisīt visu drāmu drāmu nav pašmērķis.