Slāpētie vaidi

Slāpētie vaidi

Raksti > Dzeja > Proza > Murgi > Viesi > Vizuāli Atmiņas Draugi Autors

• Tā vieta
• 2007. gada 15. Februāris , 10:17
• Virs galvām krāsaini uzraksti mirdz,
  Bet neviens tevi nevedīs mājās.
  Tik daudziem domās jau atkal spirts,
  Pēc laika tie necelsies kājās.
  
  Cik daudzi ir gājuši cauri,
  Šai vietai tik derdzīgai?
  Sēž kāds, kurš sev saķēris pauri,
  Un paļaujas verdzībai.
  
  Tā vieta, kas glābj no sala
  Tik daudzus, kas pamesti
  Vai varbūt no sākta gala,
  Nav sabiedrībai nolemti.
  
  Skan tuvumā rejoši vaidi
  Un balsis, kas nerimstas.
  Tu savu ceļvedi gaidi,
  Kaut diez vai maz atnāks tas.
• Mūzika: The Human Abstract - Polaris
  Sajūta: kaut kā jau turos
  Birka: dzeja
• 1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Stingusī ēna
• 2007. gada 13. Februāris , 13:52
• Ir gājušas dienas un gadi
  Un nākuši mēneši šurp,
  Bet tu tikai sēdi un radi,
  Nāks laiks un aiziešu turp.
  
  Kā stīdzējusi ēna
  Un rēgs, kas nomodā guļ
  Slīd viena pagātnes rēta,
  Kas to pie dzīvības tur.
  
  Tam rokā ir papīrs un spalva,
  Vairs rakstīt tas nerimsies,
  Ir nokārta viņa galva,
  Kas mūžams vairs necelsies.
  
  Kā viena no daudzajām zvaignēm,
  Kam rīt varbūt rietēt jau lemts,
  Viņš runās par cilvēku laimēm,
  Un to, kas ir viņam ņemts.
  
  Nu nebūs vairs nozīmes, kādas
  Viņš pēdas būs atstājis,
  Varbūt vien vēl murgos rādīs,
  Tās skumjas, ko izsējis.
  
  Tas paspējis dzīvē ko daudzi,
  Ar` mūžam neiespēs  vairs
  Lai aizvācas snaudošie skauģi,
  Tam sen jau ir sakropļots vaigs.
  
  Kaut irs varbūt tālajās pusēs,
  Uz mūžiem tā esība,
  Vienalga tā dzīvība dusēs
  Kā pasaule apslēpta.
  
  Ja reiz arī saprast nāksies,
  Ko domājis, atstājis viņš,
  Tad nejau nu dzīve vairs stāsies,
  Bet kādam kāds labums gan tiks.
  
  Joprojām viņš sēž un gaida,
  Kad skatieni mitēsies,
  Bet tos kā bultas vien raida,
  Un asinis šķaidīt liek.
  
  Viņs negrib ne darīt pāri,
  Ne sāļākos ūdeņus liet,
  Viņs grib tikai padzīvot rāmi
  Kamēr tā dvēsele riet.
  
  Kaut acīm viņš interesants šķistu,
  Nav nozīmes, kāds viņš nu ir,
  Jel kaut nu viņs pažēlots tiktu,
  Bet dzīve šī viņu viļ.
• Mūzika: Saetia - An Open Letter
  Sajūta: noguris
  Birka: dzeja
• 1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Uzdrošinies
• 2007. gada 12. Februāris , 10:30
• Nāc, pie manis vakarā vēlā,
  Kad mēness spīdēs tumsnā krēslā.
  Mēs dejosim puteņa polku sērsnā
  Un ļausim, lai vējš mūs kur pagadās mētā.
  
  Lec, ar mani, kumeļā zemā,
  Būs kāds ar mums vēl tālajā ceļā.
  Gan aizjāsim mēs, kur glābēji staigā
  Un sastapsim svētākos cilvēkus vaigā.
  
  Kāp, tai kalnā, tālajā, augstā,
  Tad jutīsi elpa kā mana aukstā
  Arvien uz leju pa kalnu lodā,
  Tā atspīd ikkatrā ledājā spodrā.
  
  Dves, jel sasildi mani, auksto,
  Dzīvini sirdi, vairs negribu lauzto, 
  Ņem saujā sniegu, to sauso,
  Un dari to lietu, cēlo.
• Mūzika: (V.A.) — 2003 — Monsters of Metal - Vol. 1 — DVD1-12 — Sonat
  Sajūta: ir okej
  Birka: dzeja
• 1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Atstāj mani
• 2007. gada 10. Februāris , 10:33
• Visapkārt saules spīdums mirdz un gaisma,
  Bet mana sirds gan nežēlīgi sāp.
  Es mīlēju, tu biji tiešām skaista,
  Bet nu es raudu katrreiz, kad tu nāc.
  
  Es nevaru vairs tavās acīs vērties,
  Jo katru brīdi asarot tās tiecas.
  Man sāp un šķiet, ka drīz ar` sirds man stāsies,
  Es nezinu, cik paciest spēšu mokas.
  
  Ik brīdi gribu sodīt savu vājo prātu,
  Kas nespēj tevi vairs pat uzrunāt.
  Kaut mēs ar tevi arī runāt sāktu,
  Tev nebūs lemts par manu sirdi zināt.
  
  Vēl gribu ielīst kādā stūrī, raudāt,
  Lai mani neredz arī vairs neviens
  Un nav kas klausās manās gaudās,
  Un skatās kā es atkal esmu viens.
  
  Slēpt gribu savas acis matu cirtās,
  Lai neredz kāds, ko jūtu es,
  Lai nejūt sirdis, kas reiz viltas,
  Un skumjas gādīgas man mūžam nes.
• Mūzika: Iron Maiden - The Number Of The Beast
  Sajūta: normālīgi
  Birka: dzeja
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Rinda saulrieta ozolu
• 2007. gada 7. Februāris , 14:28
• Virs mākoņiem pērkona dārdi,
  Zem zemes klusums un miers,
  Deg debesjums liesmaini sārti,
  Bet zemi ir apsedzis sniegs.
  
  Pūš vēji ledaini salti,
  Kaut pazeme miegā dus.
  Gan atkal jau sniegoti balti
  Visaugstākie stublāji kļūs.
  
  Bet tomēr rimst saltākie vēji
  Un negantie negaisi stāj.
  Viss nomainās šausmīgi, spēji,
  Šķiet, kāds mūs no nelaimes glābj.
  
  Nāk kārtējai dienai jau beigas
  Un cilvēki mājup ar` slāj.
  Tie darbus vēl padarīt steidzas,
  Bet saulrieta ozoli stāv.
• Mūzika: Placebo - My Sweet Prince
  Sajūta: normāli
  Birka: dzeja
• 16 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Nebijis notikums
• 2007. gada 5. Februāris , 16:07
• Es šodien ierunāju aiz neko darīt savu dzejoli! Jā, itkā jau nekas tāds.. Bet nu - pats aizsmacis, un tā un šitā.. Atrodas šeit. Nu vot tā..
  Ieraksts vairāk priekš sevis laikam, lai atcerētos vairāk kā tas viss bija un varētu salīdzināt kādreiz..
• Mūzika: Daavid Sinervo - Kaut sāp
  Sajūta: paslims
  Birka: dzeja
• 1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Viņa
• 2007. gada 2. Februāris , 18:53
• Ir sārtos diegos tīta tava smarža daiļā,
  Tā plūst it visur kur vien es,
  Tā moka manu pārpildīto prātu,
  Kam tevis tā jau ir par daudz.
  
  Par daudz tam tavu glāstu maigo,
  Kam atmiņā būs palikt vēl arvien.
  Tos nespēj izdzēst sala roka bargā,
  Tā tikai remdē tavu karstumu.
  
  Par daudz tam tavas neesības elpas,
  Kas sildīt spēj, kad ziemas sals man dzeļ,
  Bet ko gan dotu tava siltā dvaša,
  Ja aukstums sirdī paliks tik un tā?
  
  Būs nemainīgas manas jūtas lauztās,
  Ko salauzusi ziemas lielā velgme.
  Plūst atkal sāpīgs aukstums manā sejā,
  Un diez vai kādam tas var skaust.
• Mūzika: Arsis - I Speak Through Shadows
  Sajūta: slikta
  Birka: dzeja
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Kaut sāp
• 2007. gada 2. Februāris , 15:08
• Vairs nebūs mana kuslā smaida,
  Vairs nebūs roka, kas tev acis ver,
  Vairs nebūs it nekā no manis,
  Vairs nebūs tas, kas dzīvot radis.
  
  Vēl paliks drūmais tēls, kas galvā slēpjas,
  Vēl paliks kāds, kam dzīvot lemts,
  Vēl paliks gaisma tā, kas tālē spīd,
  Vēl paliks rēta, kas vien tumsā vīd.
  
  Bet ej un negriezies vairs šurpu,
  Bet ej, kaut mani pušu plēš,
  Bet ej un klausi reiz, ko saku,
  Bet ej, tev nejust manu dvaku.
  
  Es palikšu tur tālā nozudušā malā,
  Es palikšu tai saltā klusumā,
  Es palikšu arvien vēl pagājības gaidās,
  Es palikšu, kaut dvēsle mana baidās.
• Mūzika: Laurie Anderson - Let X=X
  Sajūta: nesaprotu sevi
  Birka: dzeja
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

• Nevajag
• 2007. gada 31. Janvāris , 08:38
• Trūd blāvā pavasara lietū lapas,
  Bet cilvēki pēc laimes cenšas skriet.
  Zūd smaids ar` viņu bālās sejās,
  Kad saulē cerības tiem riet.
  
  Klāj sārņos purvus migla stāvā,
  Kā dzīve nozied zaļo sūnu zieds,
  Un vējš, ik zaru kratīdams un skardams,
  Par nebūtības esību te lemj.
  
  Skrien garām dzīves dienas dārgās,
  Kas jaunību vēl spējāk projām nes,
  Nāk brīži, stundas, sekundes un sievas,
  Kas rētojošo sirdi pušu plēš.
  
  Drīz atkal ausīs pavasara saule,
  Un atkal jauna diena sārtā zirgā jās,
  Būs uzziedējušas tad visas krāšņās ievas,
  Bet dvēsli nestās mocīt gan nekad.
• Mūzika: Pasaules Gaisma - Dziesma no Venam
  Sajūta: nekāds
  Birka: dzeja
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Jaunākie raksti