vispostiigaakaa veetra taa
kas manii reizeem iestaigaa

To var saprast dažādi..

tur jau tā... laime

un ne tikai.

jā, vētra arī šo to "pienes" :)

never mind, palasījos tavas rindas un atcerējos, ka sen nekas nav dzejots/vārsmots/rīmēts. īpaši laba šāda atklāsme ir tad, kad ir jādara steidzami, garlaicīgi darbi...

Lai cik žēl tas pašam nebūtu - bet ar mani līdzīgi. Nav tā miera, lai varētu to visu darīt. Vienkārši nevelk, kaut gribas.

man pirms gadiem desmit bija tāpat. i've seen it happen in my very own life, es nodomāju, lasot dažus no taviem ierakstiem, tāds BTDT (been there done that), deja vu sindroms atnāca un pie ratiem nostājās. bet tagad... visu var izdarīt, bet neko negribas (it īpaši negribas strādāt, ko vairāk par visu citu apliecina šie ieraksti).

Es gaidu to, ka tas viss varbūt atnāks atpakaļ patiesi, ne tā, kā es to safabricēšu. Neapšaubu, ka to nesagaidīšu.
Darbs tiešām nogurdina. It īpaši, ja viss atkārtojas. Katru dienu viens un tas pats. Un tad, kad tā pamatīgi atpūties, saproti, ka ir taču pagājušas brīvdienas un tas viss atkal sāksies no gala. Un tā visa dzīve. TIk sasodīti garlaicīgi un viss jau bijis, ka pat nevelk to visu darīt atkal.

gaidas ir tik nežēlīgas, teica apolinērs. nē, viņš teica to par cerībām.

Bieži nespēju šos divus atšķirt.

Kam šodien viegli, rau, es pat citātu sajaucu!
Saistībā ar jēdzienpāri gaidas/ilgas: Es gan laikam teiktu, ka gaidas ir kas stipri piezemētāks un nekonkrētāks nekā ilgas (še nedomāju tramvaja vai trolejbusa gaidas pietura), bet ilgas, protams, arī var būt nekonkrētas (tās laikam ir tās skaistākās), bet piezemētas gan ne (tad tās sauc par vēlmēm vai iegribām, vai vienkārši par zemiskām tieksmēm). Valodas spēles...

Nu jā, starp gaidām un ilgām es atšķirību labāk jūtu :)

"Bieži nespēju šos divus atšķirt."
Kāpēc, ja jūti atšķirību?

Just curious. Bet par pretrunām - Hakslijs teica, ka konsekventi ir tikai miroņi. Man neizsakāmi dārgs citāts.

Nu, sākotnējā runa bjia par cerībām, ne ilgām :>

šitais pantmērs ir smags, tas tā vienkārši ar to prasto atskaņu beigās vai nu rindiņu beidz kā tā tādā tautas dziesmas izteiksmē, vai arī jautājuma izteiksmē ar daudzpunktiem. (es ceru, ka tu saproti, ko es cenšos pateikt. :D ) Ar to visu es gribu teikt, ka brīnišķīga doma, ietērpta kaut kādās tur bruņās.

/fren/