Kailā dvēsele

Asaras un asinis
2008. gada 10. Februāris , 23:23
Asinis sāļas
Asaras sāļas
Debesis sārtas
Asinis stājas.

Laiks
atnes nāvi.

Sirds klusi stājas
Asaras stājas
Asinis krājas
Rokas kļūst vājas.

Laiks
atnes nāvi.

Asaras aizplūst
Asinis aizplūst
Balss klusi aizlūst
Iestājas miers.

Laiks
atnesis nāvi.

/ar mani viss kārtībā. Kārtējais darbs, kur man iepatikās ideja. Tāpat šodien vēl kāda ideja - gredzeni pārim (ar valentīndienu tam gan nekāda sakara). Jāskatās, kā man tas izdosies./
Mūzika: Sepultura - Mind War
Sajūta: patīkams nogurums
Birka: dzeja
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Lauvs
2008. gada 8. Februāris , 16:52
Nopūtu jaku - tagad jāgaida rezultāti. Ticu, ka diezko labi jau nebūs izdevies, bet tagad gan arī par to spriest ir nedaudz pāragri. Jebkurā gadījumā, biju domājis, ka būs vieglāk pielīmēt to plēvi - lipa viņa nedaudz tur, kur nevajag un vispār laikam bija nedaudz par smalku priekš tāda veida.
Pagaidām liekas totāli tizli, tā kā.. būs vēl kko jāpārkrāso :D
Mūzika: The Pogues - Love You 'till The End
Sajūta: jocīgi
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Dzīve
2008. gada 4. Februāris , 18:06
Vai jūsu dzīvēs pašlaik ir kas tāds, kam jūs noteikti spētu pateikt jā? Kas tāds, kas jums šķiet tieši JŪSU aicinājums?
Atceros, kā lauzīju savu galvu par šo pēc pamatskolas beigšanas un nolēmu, ka turpināšu vien mācības ierindas vidusskolā. Nekādus RAVus un vēl nezko. No vienas puses manī ir neliela nožēla, varbūt tomēr vajadzēja, bet no otras - iespējams, ka tas viss man būtu piegriezies tieši tāpat, kā sen atpakaļ mākslas skola.
Nu man tiešām liekas, ka dizains šobrīd ir mans lielais aicinājums. Lielāko daļu no šī tipa domām gan es biju noracis kādā dziļā un klusā stūrītī, taču tagad, kad vairāk vai mazāk regulāri dodos uz nodarbībām un pārnākot mājās manā galvā joprojām ir daudz idejas, kuras nodarbībās ir nerealizējamas, es tās tomēr neaizmirstu un cenšos īstenot. Tās ir kā pēkšņas atklāsmes, kā negaidīti enerģijas lādiņi, kas vizualizē tik vienkāršas idejas, ka reizēm brīnos, kā es ko tādu neesmu iedomājies jau agrāk. Vai agrāk man tiešām to nevajadzēja?
Jāgaida nākamie eksperimenti :>
Mūzika: The Gathering - adrenaline
Sajūta: ēstgribīgs
5 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

P.S. Es tevi mīlu
2008. gada 2. Februāris , 23:15
Sauciet mani par gejīgu, bet man tā filma patika. IMDB gan viņu vērtē kā jebkuru citu nožēlojamu filmu, bet man tā tiešām likās filma ar.. jēgu. Pat varbūt pārāk smaga, lai to vispār skatītos. Protams, ja manā dzīvē nebūtu bijušas dažādas situācijas, ticu, ka es uz šo filmu skatītos kā uz pilnīgi pliku un bezvērtīgu, bet tad, kad tev ir bail kādu zaudēt, tad domas par zaudējumu tevi spēj vienkārši plēst pušu.
Turklāt, tur bija kāda visai ģeniāla, taču vienkārši pasniegta doma, kura, protams, nav IMDB kvoutos, bet precīzu tekstu atceros es slikti. Šķiet, ka tieši dēļ tās vietas es to filmu meklēšu vēlreiz.
Mūzika: jū ār e pairat.
Sajūta: mierīgs
13 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Vājums
2008. gada 30. Janvāris , 14:27
Ja pavērtos termometrā, tas noteikti nerādītu mazāk par normāla šņabja grādiem, bet, tā kā es to nevaru atļauties, skatiens paliek vien pie pudeles. Bet pat tā nespēj palīdzēt - sagādā vien neizturamu vājumu un, kas ir vēl dīvaināk - reizēm dāvā bezmiega naktis. Tāda bija arī šī nakts.
Nu gan es cenšos kaut kā veldzēties ar tējas krūzi. Tēju man patīk dzert nekādu. Ļaut lai tā ieplūst rīklē kā gaiss - ne silda, ne saldē. Tā tāda bezjēdzīga, bet šad tad vajadzīga darbība. Apziņai, ka tu vismaz centies.
Mūzika: Various - I Am a Man of Constant Sorrow
Sajūta: saguris
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Vai tiešām ne sakritība?
2008. gada 29. Janvāris , 16:06
Iedomājieties tikai - tā sieviete, par kuru stāstīju vienā no iepriekšējiem postiem, kurai autobusā piesējās tas vīrietis - es viņu pirmdien satiku. Cik nu satiku - viņa man pārdeva siera bulciņu.
Nebija pagājušas pat pilnas divas dienas, kad viņa jau ir manā priekšā.
Vai tiešām manām smadzenēm ir aptrūkusies izdoma un apkārtējos cilvēkus tā sāk radīt vienādus? Starp citu - šī nav vienīgā reize ar ko tādu. Todien, braucot tajā autobusā, es izkāpu vienā pieturā ar meiteni, ar kuru kopā gaidīju pieturā. Viss jau būtu pilnīgi normāli, vien - es ar viņu gaidīju pieturā tad, kad iekāpu nepareizajā.
Mūzika: Custard - Shine On
Sajūta: apjucis
1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Vairogspaiku gredzens
2008. gada 29. Janvāris , 15:51
Pēdējais no maniem veidojumiem - vairogspaiku gredzens. Nevarētu jau teikt, ka ir ļoti ērti, bet tas iederēsies manā spaiku gredzenu "kolekcijā", ja var tā teikt.
( Gredzens )
Mūzika: Emperor - Cosmic Keys To My Creations And Times
Sajūta: gaidīgs
10 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Liktenis?
2008. gada 27. Janvāris , 21:13
Es īsti nespēju saprast, uz ko norakstīt manus dīvainos 6dienas notikumus - nejaušību, neveiksmi vai likteni.
Sestdien pēc darba, kad atkal taisījos braukt uz mangaļsalu gadījās tā, ka centrālās stacijas pieturā iekāpu nevis 24 autobusā, bet 52, par ko es brīnos vēl šodien, jo nekādas līdzības ciparos nav, turklāt, esmu pilnīgi pārliecināts, ka redzēju autobusu, kam priekšā bija rakstīts 24 - tajā arī iekāpu, taču, kad neiegriezāmies uz Merķeļa ielu, sapratu, ka kaut kas īsti nav kārtībā. Lielākā nelaime tāda, ka nākamā pietura pēc centrālās stacijas 52ajam ir Matīsa iela, kas ir stipri tālu, tā kā, izkāpu es pie daugavas stadiona tās puses, pie kuras nekad nebiju bijis. Pārgājis pāri ielai gaidīju autobusu, kas vedīs mani atpakaļ - vismaz uz abrenes ielu, lai varētu mēģināt tikt uz savu sākotnēji plānoto vietu, taču tā kā 52ais nebrauca un arī ilgi gaidīt negribēju, es iekāpu 50ajā, kurš devās uz abrenes ielu. Tā vismaz es cerēju, tā liecināja arī uzraksts, bet liels bija mans pārsteigums, kad mēs devāmies pilnīgi pretējā virzienā - uz čaka, barona, ģertrūdes un tērbatas ielas pusi. Tā kā bija jau tumšs, negribējās arī aizbraukt uz TEC-2, nolēmu tomēr pajautāt konduktorei, kas man laipni nosauca visas pieturas. Veiksmīgi izkāpis pie brīvības pieminekļa, aizgāju uz Inženieru ielu un iekāpu 24ajā.
Diemžēl vai par laimi, mani piedzīvojumi ar to nebeidzās.
24ais bija pilns līdz malām. Tas nebūtu nekas neierasts, ja tā būtu karsta vasaras diena, ne sestdienas pievakare. Protams, kā jau katru reizi autobusā bija arī daži iereibuši cilvēki, kuri gan līdz šim nebija izpelnījušies nekādu īpašu uzmanību, taču šoreiz notika nedaudz savādāk. Priekšā sēdēja kāds krievu tautības vīrietis, kurš bija gandrīz nemanāmā alkohola reibumā. Pēc kāda brīža viņš savu vietu atdāvināja kādai kundzei, kas par to bija pateicīga, bet pēc tam šis vīrietis devās pie konkduktores, kurai sāka kaut ko murmulēt. Konduktorei gan bija vairāk vai mazāk vienalga, bet kādai sievietei blakus - par to pat bija jāsmaida. Vīrieti tas, šķiet, ļoti sajūsmināja un, novērsies no konduktores, viņš pievērsās viņai, sākdams stāstīt savus bezgala garlaicīgos, bet bravurīgos stāstus. Nepagāja ilgs laiks, līdz smaids no sievietes sejas zuda arvien vairāk un acīs varēja redzēt pavīdam bailes, jo vīrietis kļuva aizvien uzmācīgāks. Pārējie autobusā esošie cilvēki nelikās īsti ne zinis par to, kas tur vispār notiek, taču sieviete centās no viņa neuzkrītoši bēgt pa visu autobusu, līdz beidzot pienāca viņas pietura, kurā izkāpjot, viņa ātrā solī, gandrīz skriešus devās prom. Vīrietis bija atnācis viņai līdzi līdz durvīm un atradās gandrīz blakus man - mūš šķīra vien meitene, kura varbūt nebija beigusi vēl pat vidusskolu. Viņa arī bija viņa nākamais upuris. Sākumā viņš saņēma viņas roku un jautāja kaut ko, ko es lāga nedzirdēju. Viņai, tas protams nepatika un viņa centās viņu atraidīt, kas vīrieti tikai vēl vairāk uzkurināja. Tad nu viņš sāka lamāties un zākāt viņu pavisam nepelnītos vārdos, arvien lienot klāt. Meitenei protams nepatika arī tas un viņa viņu pagrūda nedaudz prom no sevis, uz ko viņš reaģēja ar lamu vārdiem, kam sekoja rokas ieķseršanās meitenes matos. Ar to tad arī bija gana. Saķēru viņa roku, sagriezu un centos ieskaidrot viņam, kā viņam nevajadzētu rīkoties. Protams, pasažieriem joprojām bija vairāk vai mazāk vienalga. Nākamajā pieturā gan autobusu viņam nācās pamest. Tieši tad arī sāka izpausties apkārtējo cilvēku neapmierinātība, kas, diemžēl, bija stipri novēlota.
Un es tur biju tikai tāpēc, ka nezinu kā, bet neiekāpu tajā autobusā, kurā vajadzēja. Jocīgi. Lai vai kā - tas deva man mācību - ja tas, ka tu kādu jebkādā veidā izmāci/pārmāci vai vienkārši izšķaidi viņa galvu pret asfaltu spēj padarīt dzīvi labāku kaut vienam cilvēkam, tad ļoti iespējams - tas ir tā vērts.
Mūzika: Hope Dies Last - Hardcore In My Blood
Sajūta: saguris
10 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Pulkstenis
2008. gada 25. Janvāris , 14:38
Nu, šķiet, esmu pabeidzis savu kārtējo veidojumu. Šoreiz tas ir minimālisma stilā veidots pulkstenis. Šādas tādas idejas gan īstenot neizdevās, bet tik un tā esmu visai apmierināts.
Bildes gan, protams, ir tikai bildes - dzīvē viņš pat izskatās labāk. Un tās nav atrunas.
Par uzrakstu gan varu teikt tā - kādai daļai no jums pavisam noteikti vajadzētu saprast vārda "metāls" nozīmi. Jāsaka, bija grūti izlemt, no kura laika līdz kuram to novietot tā, lai tas izskatītos vislabāk.
( pulkstenis )
Mūzika: Ayreon - Eyes Of Time
Sajūta: apmierināts
Birka: vizuaali
8 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Rokas ar krāsu, deguns ar smaku
2008. gada 22. Janvāris , 16:11
Jaunais tītais/vītais/kādsnuviņšir gredzens pat ir tīri ērts. Sūdzēties nevaru. Ar pulksteni gan tik labi neiet. Esmu nedaudz vīlies krāsā, kuras žūšanas laiks ir 24h. Tas nebūtu lielākais sliktums. Uz korķīša, kas skaitās paraugs, viņa ir matēta, taču uzklājot, liekas, ka spīdīga. Tad jau redzēs, kā izskatīsies pēc nožūšanas, kas būs aptuveni pēc 2 vai 3 dienām. Ar vienu krāsas kārtu noteikti nepietiks.
( Gredzens )
Mūzika: Alan Silvestri - I Am Beowulf
Sajūta: sašutis
Birka: vizuaali
1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Slava
2008. gada 20. Janvāris , 15:55
Šodien darbā aizdomājos un sapratu, cik gan slava ir paradoksāla parādība, kuru var iegūt praktiski jebkurš. Vienalga, lai kāds cilvēks tas arī būtu - galvenais, lai būtu apņēmība un neatlaidība. Tas gan viss vairāk vai mazāk balstās uz milzu subjektivitāti, taču arī tā var cilvēkus padarīt slavenus. Nekad nebiju par to iedomājies.
Jācer, ka pa nākamo nedēļu tikšu pie pērkonkrusta "kaklarotas".
Pirmais mēģinājumveidīgais mūzikas jomā gan būs laikam tikai nākamsvētdien, ja tiks sabīdīts. Man gan joprojām šis "projekts" liekas tāda neliela ņirgāšanās par mūziku, bet kaut ko jau gribas paspēlēt atkal nedaudz nopietnāk. Pietrūkst man grupas, jau sen, pietrūkst.
Mūzika: Norther - Victorious One
Sajūta: pēcdarba miegainums
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Tālāk
2008. gada 19. Janvāris , 22:15
Kad radīsi domu,
Radi ar galvu.
Pastiepšu roku
Un norakstīšu.

Ja nu kas nederēs
Uztver kā joku - ar prieku.
Iedod man savu RSS,
Gan lasīšu es tevi vēlāk.

Ielikšu grāmatzīmi
Starp tavām maldu lapām.

Nebaidies,
Ja spiedīs, griezīs vai durs,
Zini, tas tikai es,
Starp tavām lapām.
Mūzika: Sephiroth - Dark Garden
Sajūta: nesakopts
Birka: dzeja
1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Pievakares dzestrums
2008. gada 16. Janvāris , 15:14
Laiks aiz loga atgādina pasteigušos pavasari - gaiss svaigs un dzidrts, debesis skaidras un gaišas, bet par neseno sniegu vēsta vien vairs tikai daži dubļu un peļķu ieskauti balti pleķīši.
Nezinu kāpēc, bet šis gaiss man saistās ar 2006. gada marta beigām. Varbūt arī tad noslēdzās kāds manas dzīves posms?
Tā kā barikāžu laiks tepat vien ir, jāmēģina kādā brīdī noskatīties "uzvarai nolemtie". Tāda tipa filmās vienmēr bijušas kādas dziļākas sajūtas.
Mūzika: Xasthur - Palace Of Frost(Katatonia Cover)
Sajūta: miegains
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Laiks
2008. gada 15. Janvāris , 21:43
Pār salto zemi melna debess klājas,
Sala straumes ritēt neapstājas.
Klusums auksts ar ledus pirkstiem rauj
To skaisto jaunību, ko kvēlās rozes skauj.

Virs zemes maigi sārti asni dīguši,
Kur šausmu šķēršļus pārvarējuši
Ir puiši jauni trīs,
Ko skarbā dzīve gadiem netaupīs.

Vēl ledus aukstas dvašas gaisu silda
Bet jaunekļi ar laiku projām ies.
Pēc brīža nebūs vairs ne sprauno seju,
Ne jaunības, kas cilvēci spēj glābt.

/lol/
Mūzika: Ashtorath - graveyard snow and nocturnal nights
Sajūta: stīvs
Birka: dzeja
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Nātrija peroksīds
2008. gada 14. Janvāris , 16:50
Ķīmijas eksperiments izvērsās trauku spridzināšanā un dūmu mutuļos, kas kārtējo reizi līdzinās miglai, kas ar minūtēm arvien smagāk pārņem apkārtējo pasauli. Tas arī iemesls, kāpēc šodien neatrados savās nodarbībās. Šķiet, pirmdienu vakari šeit, Raganā, ir kļuvuši pavisam savādāki. Ne tādi, kādus es tos atceros. Liekas, laiks mani tā vien grib ar savām kaulainajām rokām izraut ārā un parādīt - skaties, tu to visu palaid garām. Jā, bet es gūstu vietā ko citu - drēgnās un šobrīt pretīgi slapjās Rīgas ielas, kas dzen sejā smirdīgas un netīras vēja strēmeles.
Vakari atkal tiek pavadīti ar grāmatām, kurām beidzot esmu pieķēries, lēni kļūstot par nakts putnu, ja ne pat radījumu, kurš var iztikt ar apzināti samazinātu miega daudzumu. Domāju par lirku, pāršķirstu vecās klades un cenšos sevi savest kārtībā. Šķiet, līdz ar jaunu gadu, iesācies arī jauns cikls. Trešais, kopš skaitu. Tiesa, šis varētu apvienot iepriekšējos divus, kas nozīmē, ka aprīļa beigas/maija sākums varētu būt vēl smagāks nekā iepriekšējos gados. Pat nezinu, ko gaidīt.
Kādā no kladēm atradu kādas nepabeigtas "dzejas" rindas, kuras arī iemanījos pabeigt aptuveni tā, kā tās sāktas, izjūtot to pašu, ko pirms aptuveni pusotra vai diviem gadiem, kad visas manas murgu gaitas sākās. Liekas, ar laiku varētu rasties vajadzība izkristalizēt manas "dzejas" nosaukumu, lai pār mani nevarētu nākt neapmierināto dzejasmīļu lāsti.
Šad tad jau ir patīkami sajust novērtējumu, sajust cieņu vai bijību, bet reizēm liekas, ka nu jau ir mazliet par daudz. Kopš sēdes pagastā, kur es atļāvos izteikties par to, kas vispār tiek darīts ar ēdnīcu, es jau biju gaidījis kādu pretreakciju vai kaut nelielas naida izpausmes, ko šodien arī saņēmu. Šķiet, ka tur tagad būšu tāds kā "goda viesis", kuram ikreizi vaicā, vai ir kas tāds, kas neapmierina, vai ir kas uzlabojums un tā tālāk. Visai nožēlojami.
Mūzika: Ayreon - The Banishment
Sajūta: pacilāts
0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..

Vecākie raksti Jaunākie raksti