- Dzīve
- 2008. gada 4. Februāris , 18:06
- Vai jūsu dzīvēs pašlaik ir kas tāds, kam jūs noteikti spētu pateikt jā? Kas tāds, kas jums šķiet tieši JŪSU aicinājums?
Atceros, kā lauzīju savu galvu par šo pēc pamatskolas beigšanas un nolēmu, ka turpināšu vien mācības ierindas vidusskolā. Nekādus RAVus un vēl nezko. No vienas puses manī ir neliela nožēla, varbūt tomēr vajadzēja, bet no otras - iespējams, ka tas viss man būtu piegriezies tieši tāpat, kā sen atpakaļ mākslas skola.
Nu man tiešām liekas, ka dizains šobrīd ir mans lielais aicinājums. Lielāko daļu no šī tipa domām gan es biju noracis kādā dziļā un klusā stūrītī, taču tagad, kad vairāk vai mazāk regulāri dodos uz nodarbībām un pārnākot mājās manā galvā joprojām ir daudz idejas, kuras nodarbībās ir nerealizējamas, es tās tomēr neaizmirstu un cenšos īstenot. Tās ir kā pēkšņas atklāsmes, kā negaidīti enerģijas lādiņi, kas vizualizē tik vienkāršas idejas, ka reizēm brīnos, kā es ko tādu neesmu iedomājies jau agrāk. Vai agrāk man tiešām to nevajadzēja?
Jāgaida nākamie eksperimenti :> -
Mūzika: The Gathering - adrenaline
Sajūta: ēstgribīgs - 5 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..
- 4.2.08 18:39
-
Ia! Ia! Cthulhu Phtaghn!
es zinu, kam es pateiktu jā, bet tam nav nekāda sakara ar profesionālo darbību. :D
- Atbildēt
- 4.2.08 20:29
-
Kam tu teiktu jā? :)
- Atbildēt
- 4.2.08 22:05
-
Ia! Ia! Cthulhu Phtaghn!
you know it.
- Atbildēt
- 5.2.08 00:56
-
es gan teiktu,ka vismaz vairāk par puse % no 100 noteikti ir pozitīvāki šobrīd,nevis ja būtu izvēlējies atbilsotšu izglītību utt. Esmu sapratusi to pati šobrīd - pirmajā kursā. Jā,varbūt vainīgs pats RAV. Bet tādas skolas visu prieku un interesi par to tikai sabrucina, nu vismaz tos,kuriem nav ĻOTI lielas mērķtiecības un gribasspēka,bet vairāk ideju. Prieks par dizainu,par mākslu tur pazūd,kad saskaries ar to,ka tas kļūst par pienākumu,vēlāk - viss tiek radīts tam citam, atnāk briļļaina kundze,saka - skatē liec to un to,tas un tas nebūs ar labu atzīmi,un labas atzīmes,visur atzīmes,jābūt visam "pareizam" un netradicionālu pieeju nenovērtē. Nu bet tā ir mana pieredze. Citiem varbūt ir citādi. Jākļūst par brīvmākslinieku. :p
- Atbildēt
- 5.2.08 15:30
-
Nu man jau tā ar to prieku arī mākslas skolā bija - visu, ko es labprāt darītu, tie pienākumi un vajadzības vienkārši nokāva.
Tagad tas ir pavisam savādāk un varu arī domāt, ko taisīt, kāpēc taisīt un vai vispār taisīt. Tā kā.. esmu apmierināts :) - Atbildēt