Jā-jā, Jēzus tevi mīl, bet pārējie ienīst /smīn/
Vispār, es tiešām nevaru apjēgt kā kaut kādai sūda kristietībai, kas tika uzspiesta ar mūsu senču asinīm, [labais dieviņš nāk ar zobeniem] var ticēt, īpaši gados jauni cilvēki. Nu labi, it kā jau vieglāk kaut kam ticēt [nosit kaķīti, atnāc mājās, palūdz piedošanu dieviņam un meties tālāk vai arī kādam sūdīgi iet, tā vietā lai palīdzētu kā normāls cilvēks, vienīgais, ko tu dari ir atkal palūdz dieviņu], bet tādus cilvēkus es nevaru ciest ne acu galā, kas ar savu pesteļošanu vēl uzbāžas citiem. Tici kam tu gribi, kamēr tu nesāc man bāzties virsū ar savu sūda reliģiju. Grupai Error ir viens labs fragments no dziesmas- "Vienalga kāds dievs, vienalga kāda ticība, dzīve agrāk vai vēlāk beigsies."
Mans uzskats ir tāds, ka es kā latviete vispār varētru ticēt tikai latviešu dievībām [un nav mums tāda ļaunā sātanonkuļa, mums ir tikai padumjš velns, ko var apmuļķot].

Ak jā, vēl mani ļoti kaitina, ja runājam par tādiem "Jēzus mīlestība mūs glābs" draņķiem, ka tikko kāds ir kādu piekāvis, nosistis, apzadzis, tad ir tikai viens attaisnojums- tas tāpēc, ka dieviņam neticēja.

Nu, tie, kas sāka krusta karus, tos esot bijis apsēdis Sātans!
Un dzīvniekiem nav dvēseles - tos var!
* ahahah *
Bet es tev pilnībā piekrītu. Tiem, kas Dievam tic, vienmēr ir kaut kādi attaisnojumi par to, kāpēc kaut kas nav noticis. Vai nu neesi pietiekami ticējis, vai neesi izturējis Dieva pārbaudījumus, vai tavs laiks vienkārši bijis beidzies.
Es jau arī domāju, ka no tās mīlestības nekas nemainās. Viņa man teica, ka tā Dieva mīlestība daudz dodot - tu vismaz jūti, ka kāds tevi mīl. Un tad nu es teicu - Man arī ir draugs Oļgerts. Viņš arī visus mīl. Un patiesībā Oļgerts regulāri salaiž ar Dievu un ir arī tēvs. Un vēl, Oļģerts nogalināja Jēzu.
Stulbi jau, bet ticamība nav īpaši mazāka par Dievu.

Ā un jā. Jēzus mira par mūsu grēkiem ;D

Mandomāt, tie, kas ir fanātiski kristieši vienkārši ir garā vāji, vajag apziņu, ka, redz, tur augša sēž tāds bārdains onkulis, kas viņus sargā, paši neko nespēj/negrib mainīt. Kristietība kā tāda ir upgreidota sekta un viss.

Pats vainīgs. /smej/ Man patika kā mazajās klasītēs mana vizuālās mākslās skolotāja pateica- māte Marija vispār bija mauka, kas apbērnojās no cita, un tā kā tajos laikos tas bija nepiedodami, sāka kladzināt, ka svētais gars viņu apbērnojis ar savu svēto spermu. Stulbums.

es arī nesaprotu, kā tik daudz piekritēju var būt kristietībai, kas ir vardarbīgi uzspiesta - attiecas ne tikai uz Latviju.
un reizēm man nav skaidrs, kāpēc latviešiem nav gēnos naids pret vāciem. arī mīkla.
Skalbem bija dikti jauka pasaka, kurā tas ir apstāstīts - kā viņš pasaku pūķa mugurā ceļo pāri Latgalei un kur pūķis nevēlas sēsties uz baznīcas torņa. Un tad tur ir par atšķirību starp mūsu pašu Dievu un Velnu un kristiešu analogiem - džīzaz un lucīīīīferu. diezgan sāpīgi patiesībā.
un vēl es nevaru saprast, kurš izdomāja jēzu un kā tas viss tik iespaidīgi nostrādāja, njā.

Jēzus esot bijis īsts.
Bet kāpēc nav naida pret vāciem? Tāpēc, ka viņi deva daudz laba. To jau es teicu.

jā, varbūt, tikai varbūt veiksmīgi radīts apdzejojums par pavisam parastu, bārdainu džekiņu.

Man arī bieži vien fanātiska ticība kaut kam liekas nedaudz aprobežoti (Tādā ziņā, ja tas cilvēks nevar ar neapgāžamiem faktiem pamatot savu viedokli, koncentrējas tikai uz kaut ko vienu un neredz neko citu).
Man vispār liekas, ka reliģijas lielākā vai mazākā mērā kā tādas ir izdomātas, lai cilvēks nejustos pamests. Tā tas sanāk tīri no psiholoģijas viedokļa, jo, kamēr ir kaut kāda reliģija, kam pieslieties, tikmēr cilvēks jūtas atbalstīts, pie kaut kā piederīgs, vienmēr ir kaut kas cits, ko vainot, tiklīdz šī saikne pārtrūkst, tāds cilvēks jūtas pamests, ir spiests sākt domāt, līdzšinējais stāvoklis viņam deva drošību, taču tagad viņš sāk justies bezspēcīgs pasaules priekšā,tāpēc daļa cilvēku izvēlas akli sekot kādai reliģijai, jo tā ir vieglāk.
Viduslaikos tam, ka Dievs soda bija nozīme (Mūsdienās gan vairs nav), jo tajos laikos cilvēkiem bija smagi dzīves apstākļi, vieglāk bija domāt, ka tas ir sods, ka pēc ciešanām viņi tiks paradīzē un, ka ir tāda baznīca ar Dievu, kurš, vismaz pēc svētajiem rakstiem, viņus mīl, visi ir Dieva bērni utt, lai arī kādas ciešanas viņš tiem uzsūtītu.
Kaut kā tā (Murgaini, bet ceru, ka saprast var) :)

Kristieši aktivizējas - tātad, drīz Ziemassvētki.

Pirms pāris dienām viens man dedzīgi stāstīja, ka es nēsājot sātanistu piederības zīmes. Respektīvi - melnas bikses.