- 2007. gada 23. Novembris , 17:20
-
Man arī bieži vien fanātiska ticība kaut kam liekas nedaudz aprobežoti (Tādā ziņā, ja tas cilvēks nevar ar neapgāžamiem faktiem pamatot savu viedokli, koncentrējas tikai uz kaut ko vienu un neredz neko citu).
Man vispār liekas, ka reliģijas lielākā vai mazākā mērā kā tādas ir izdomātas, lai cilvēks nejustos pamests. Tā tas sanāk tīri no psiholoģijas viedokļa, jo, kamēr ir kaut kāda reliģija, kam pieslieties, tikmēr cilvēks jūtas atbalstīts, pie kaut kā piederīgs, vienmēr ir kaut kas cits, ko vainot, tiklīdz šī saikne pārtrūkst, tāds cilvēks jūtas pamests, ir spiests sākt domāt, līdzšinējais stāvoklis viņam deva drošību, taču tagad viņš sāk justies bezspēcīgs pasaules priekšā,tāpēc daļa cilvēku izvēlas akli sekot kādai reliģijai, jo tā ir vieglāk.
Viduslaikos tam, ka Dievs soda bija nozīme (Mūsdienās gan vairs nav), jo tajos laikos cilvēkiem bija smagi dzīves apstākļi, vieglāk bija domāt, ka tas ir sods, ka pēc ciešanām viņi tiks paradīzē un, ka ir tāda baznīca ar Dievu, kurš, vismaz pēc svētajiem rakstiem, viņus mīl, visi ir Dieva bērni utt, lai arī kādas ciešanas viņš tiem uzsūtītu.
Kaut kā tā (Murgaini, bet ceru, ka saprast var) :)