ritma maiņa ir viena no postmodernās dzejas fīčām! atšķirībā no klasiskās dzejas, kur valda stingri atskaņu un pantmēru (metrikas) kanoni, modernā dzeja piekāš formas ierobežojumus. bet to jau tu droši vien pats zini.

starp citu, ko tu māci tai skolā?

Es neko nemācu. Esmu tāds - neprofesionālais palīgs, teiksim tā.
Nu, modernajā dzejā, cik esmu manījis, bieži šīs ritma maiņas ir daudz atšķirīgākas, tāpēc arī to saku, jo šeit liekas kā klasiskās dzejas piemērs (nerunāju par valodu), kas nedaudz jaucas ar moderno. Tāds ne šis ne tas. Varbūt vienkārši neizprotu tādu :>

cerība uz izpratni ir visneremdināmākā.