Janvāris 15., 2018


krii
17:32
Vispār jau nav gluži tā, ka es būtu pilnīga botāniskā lūzere.
Lūk, piemēram, mājassvētība man regulāri zied, arī šoziem atradu lēni vaļā verošos zvaigznīti. Dracēnas ir ņipras, pagājušovasar nogrieztā pušķa vietā rūkdams nāk ārā jauns, savukārt, vecais pušķis, labi iesakņojies, traucas pret griestiem. Ir pat cerības, ka Ričmonda apgrauztais kāts pārziemos.
Juka zeļ un briest.
Ķīnas roze, kuru pagājušogad gandrīz noēda kukaiņi, spirgta un vesela raisa jaunas lapiņas.
Ziemassvētkos esmu tikusi pie mandarīnkociņa un jauna olīvkoka. Tie abi uzvedas rāmi, netrako ar augšanu, bet visa šī gandrīz mēneša laikā nav izrādījuši arī ne mazāko sanīkuma vai adaptācijas stresa pazīmi.
Par alvejām un naudaskokiem vispār nerunāsim, pieņemu, ka tie visai drīz demokrātiskā ceļā piespiedīs mūs pārējos nobalsot par sukulentu valdību.

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

penny_lane
17:13
Anestēzija atteicās iedarboties uzreiz. Tikai, izejot ārā, notirpa puse sejas, it kā reaģējot uz aukstumu. Pie blokmāju rindas uz miskastes nolikts milzīgs rozā rožu pušķis. Ne pirmā svaiguma, protams. Apstājos, lai nobildētu, bet telefons nosala un nomira rokās. Es īsti nezināju, kur esmu, Umeo iela vai kas tāds, ļoti jokains nosaukums. Bet sala, tāpēc sāku kaut kur iet. Virzienu tikai un vienīgi minēju. Lēnītiņām atpazinu ostu, tad kaut kur tālumā –saules akmeni. Ledains vējš sejā, neviena cilvēka, tikai mašīnas. Kādas piecpadsmit minūtes nevienas dzīvas dvēseles, tikai mazi durstīgi lediņi it visur. Rīvēju vaigus ar dūraiņiem. Ausis viegli smeldza. Kājas nevarēja just, par spīti termo un ne tik termo zeķēm. Domāju, cik sarkana un cik izspūrusi tur velku kājas, neviens neredz, tikai sajūti sevi. Zeķubikses šļūc uz leju, viena auksta ciska atsitas pret otru, un nosalst vēl vairāk. Pēkšņi sapratu, cik sen neesmu sajutusi ziemu. Visu to kailumu, visu atsegto skarbumu. Aizsalušas peļķes un prātā sajucis vējš. Beidzot ieraudzīju zēnu ar sunīti. Tik savādi, ka cik ļoti mierina citi cilvēki, vienkārši viņu eksistences apziņa. Pirms gada šajā laikā atsitu galvu pret kādu Hanojas kafejnīcas stenderi, dzerot salkansaldu cepumu dzērienu, ledainu, bet tāpat bija gandrīz vai nepieklājīgi silti. Ziema ir mājas. Ziema ir bērnība, kad kāds sarkaniem pirkstiem berzē tavas mazās nejūtīgās pēdiņas. Ziema ir tas brīdis, kad tu nenoturies uzkāpt uz ledus, iekrīti tik aukstā ūdenī, ka aukstumu vairs nevar just, un spirinies ārā, jo pēkšņi gribas dzīvot, tik ļoti gribas dzīvot. Ziema ir pirkstos sagrābtas lāstekas, karsts kakao, tik saplaisājušas lūpas, ka vairs negribas ne ēst, ne skūpstīties, ziema ir sajūta, ka vasara bija izdomāta, jo divi tik lieli pretstati nav iespējami. Iemetos pirmajā gaismiņā iekšā, tur maza tumšmataina meitene dejoja pie Chiquititas un izlikās, ka zina vārdus. How the heartaches come and they go and the scars they're leaving. You'll be dancing once again and the pain will end. Es pasūtīju kakao. Dubulto. On the rocks, gandrīz vai gribējās piebilst.

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

crescendo
15:43 - End of the F**** World.
No tiem seriāliem, ar ko kā ar Dexteru - kāds ieteica 'nu tieši Tev noteikti būs ļoti interesanti' - sāc skatīties un tad aizdomājies, ē... ko _tieši_ man gribēja ar to pateikt?

Bet - tiešām, ļoti jauks, ļoti britisks dramedy. Iesaku.

Un nav garš -mazliet zem 8x20 minūtēm, mierīgi noskatāms vienā piegājienā - vai vairākos, jo atšķirībā no filmas, pieturzīmes ir jau kārtīgi saliktas.

(jāpiebilst, ka...)

vistu_zaglis
13:51
Viņi salauza piemājas barčiku! Ņēma un salauza piemājas barčiku!

Es varbūt (varbūt!) (lai gan maz ticams!) būtu sadzīvojis ar tiem visiem krāsainajiem spēļu aparātiem, kas izdod visādas nelabas skaņas, lai gan tas jūsu sātaniskais gaisa hokejs ar savām nelabi džinkstošajām malām būtu pelnījis degt ellē bezgalīgi. Bet tad viņi ieviesa jukebox. Kas atskaņo jūzeru muzikālās gaumes trūkumu neciešamā skaļumā. Ja man būtu iespēja atdzīvināt kādu vēsturisku personu, tie būtu jukebox izgudrotāji. Tīri tāpēc, lai es viņus varētu nogalināt vēlreiz. Nu tu saproti, ja, ka kaut kādā brīdī skaties mēmajā teļika ekrānā kārtējo MTV Rocks klipu un sapņaini domā par to, cik labprāt tu šobrīd klausītos kaut vai Noelu Galaheru. Vai Moriseju, tur pat tiek atcelts jautājums par to, kāda hrena pēc Morisejs tiek rādīts kanālā MTV Rocks!

Pēc daudz un aktīvām ciešanām noskaidrojām pie bāra zajām, kā čehiski gramatiski pareizi raksta "aparāts nedarbojas", lai varētu izdrukāt kādas 10 lapas ar šo uzrakstu, un ikreiz, pa ceļam uz tualeti, neuzkrītoši novietot uz ekrāna cerībā, ka noticēs.

Īsi pēc tam, kad bijām par šo vienojušies, jukebox salūza, un atlikušo vakara daļu stāvēja kaktiņā kluss un tumšs, lai slavētas iesaistītās dievības.

Tur parādījās kaut kādas cerības, ka augstākie spēki ir mūsu pusē, paaicinu bāra zaju (BZ) uz vēl dažiem svarīgiem jautājumiem.
VZ: Klau, a mēs drīkstam nogalināt tos čuvakus? *rāda uz hiperaktīviem gaisa hokeja spēlētājiem*
BZ: Ō, droši!
VZ: Hm, tas bija vienkārši. Tas kaut kāds maksas pakalpojums?
BZ: Pilnīgi par brīvu, mēs jums par to uz bāra rēķina alu uzsauksim.
Garastāvoklis:: Pirmdiena, vai?
Mūzika: Nevar izlemt

(11 piebilda | jāpiebilst, ka...)

kants
13:06 - es lose
tik neticami dumji - tikai tagad pielēca, ka lejasvācu un augšvācu valodas nemēra virzienā no minhenes uz berlīni, bet gan no roterdamas uz berlīni.
ņem vērā, mīļais bērns!

Wir wollen de borgers op de koppe slan
Dat blot schall op der straten stan.

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

mindbound
12:14

A week ago you could say the phrase “shithole country” without the mode in which you would use it for signalling your political alignment. Hypothesis: for totalising memeplexes, the optimal end-state of language is for every lexeme to have been consumed and converted to a shibboleth.


Garastāvoklis:: awake
Mūzika: Raison D'Être - Alchymeia: Citrinitas

(9 piebilda | jāpiebilst, ka...)

krii
11:30
Mirtes uz palodzes mokoši agonē, un manas cerības, ka vismaz viena sagaidīs pavasari, mazinās ar katru dienu. Lapas nebirst, bet novīst, izskatās, ka vienkārši noveco, bet jaunas nešķiļas. Nelīdz ne mitrināšana, ne vēsināšana. Iespējams, vienkārši pietrūkst gaismas fotosintēzes minimumam, un tur man vairs nav padoma, ko iesākt.
Ļaunā slepkava ziema, ciniskā, izņirdzoša sadiste, lūdzu, pasaudzē manas puķes, beidz viņas žņaugt un smacēt ar šīgada īpaši biezo, necaursitamo tumsu!

(21 piebilda | jāpiebilst, ka...)

jim
00:23
Man uz rītdienu ir milzumatbildīgs dedlains vienam daļēji literāram, daļēji analītiskam specifiskam tekstam (dedlains nepārceļams, jo jau tika atbīdīts līdz beigu robežai, ņemot vērā milzīgo rīsērču kas tā nolūkos bija jāizdara, proti, jānoskatās ap 40 filmām), kuram jābūt arī gudram un asprātīgam. Es tik sen neesmu neko rakstījusi, kas nebūtu ēpasti, ka šobrīd krītu izmisumā, jo liekas, ka ar rakstīšanu ir kā ar velo kopšanu - ja tu gadu ar to nebrauc, bet turi pieslēgtu pie Kaņepes centra lietū, var izrādīties, ka, aizejot to atslēgt, sarūsējusi un pārlūzusi ne tikai ķēde, bet arī viss korpuss. Īsāk sakot, radošo avotu atraisīšanai ielēju sev vīnu, bet liekas, ka saprātīgāk būtu vienkārši palīst zem segas un iebāzt sev galvu dirsā.

(15 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Janvāris 14., 2018


klusais_okeans
21:48
Freidiskākais sapnis ever - kaut kurp lidoju ar lidmašīnu, kuras pacelšanās skrejceļš bija manas ginekoloģes kabinets.

(5 piebilda | jāpiebilst, ka...)

vistu_zaglis
20:25
Pie šī, vobšem. Maldāmies pa kaut kādu nekurieni, šoseja, parasta šoseja, visapkārt lauki, cik vien tālu var redzēt, ejam, zolīdi pakāpjoties nost, kad nu kādam tur jābrauc, piepeši, tāda paša lauka vidū, no nekurienes uz kādiem 100 metriem - trotuārs. Un labs tāds, plats, flīzītes glītas, apmales, būvēts nesen un ar mīlestību.

VZ: *plāta rokas, skatās apkārt* Huh? O_O
Kx: (lietišķi) Zini kā. Gan jau it's a high pedestrian traffic area.

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

penny_lane
14:36
man nupat gribas redzēt doto lielumu un māti, jo to viedokļu tik daudz. intuitīvi ticu i., bet nekad jau nevar zināt.

upd: lielisks komentārs zem satori recenzijas:

Labs vērtējums, paldies! Papildus vēl izlasīju arī psihoterapeita V.Rudzīša komentāru par filmu. Ļoti lidzigi. Paliek jautājums: ar kādām tiesībām un kurš to sauc par dokumentālu kino?
Tags:

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

vistu_zaglis
12:46
Jēēēēj, [info]rediiss, daudzlaim, urā!
Mūzika: Natalie Portman rap

(7 piebilda | jāpiebilst, ka...)

penny_lane
12:49
Parīzē bija balti saulaina diena, es apmaldījos kaut kur starp milzīgu ostu un Monparnasasas torņiem (diviem, jā). Valkājos apkārt varbūt bāram, bet varbūt veikalam Mimoza, ko miglaini atcerējos no cita sapņa, nevarēju atrast mājas, kas atradās Veldzes ielā. Telefons gandrīz izlādējies, toties somā veca nokija, pārliku simkarti tajā, tad piesējos kādam ubagam, jo man likās, ka viņš spīdzina dzīvnieku, vadādams to apkārt uz milzīgas zirga statujas, lamājos, pieminēju PETU un draudēju, bet viņš uz mani skatījās lielām un skumjām acīm, tāpat darīja viņa pūdelis. Gāju prom, redzēju atspulgā izspūrušu sevi, izteiktas rievas ap muti, gan jau domāja, ka traks tantuks lamā. Tad divi jauni puiši man mēģināja kaut ko pārdot, vienu atšuvu, bet otrs neatlaidīgāk sagrāba aiz rokas, un es impulsīvi iespļāvu viņam sejā. Viņš bija melnādains, un lēnām atkāpos, saprazdama, kā tas izskatās. Kā atvainodamās nomurmināju: "Je n'aime pas qu'on me touche." "On t'aime pas, personne te couche", un es zinu, ka gramatiski pareizi būtu citādāk, bet visi "avec" un tā, droši vien būtu nogalinājuši atskaņu iespējamību, mana zemapziņa necenšas runāt pārāk pareizi. Tad beidzot kāds pacēla telefonu, klusi elsoja klausulē, jautāju, kas noticis, pateica, ka miris kāds man mīļš cilvēks, ar grūtībām izspieda vārdus, un, pirms spēju sevi novaldīt, vienkārši izsprāga asaras, iekliedzos gluži vai karikatūriski izstieptu "Nēēēē" -un pamodos.
Tags:

(jāpiebilst, ka...)

bozena
11:13
Lasu Ārprātija piedzīvojumus. Ļoti smejos jau no pirmās lappuses.

(6 piebilda | jāpiebilst, ka...)

melora
07:38 - Weird
Džoss Vīdons zaudējot fanus tāpēc, ka esot krāpis savu sievu, guļot ar skaistām, "agresīvām" aktrisēm, un tas nesaskanot ar pašpasludināto feminismu.

Man gan vairāk uz nerviem krīt viņa kareivīgie politiskie uzskati, bet labi, pieņemsim, ka laulības pārkāpšana ir feminisma principu noliegums.

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Janvāris 13., 2018


anonymous
23:48 - Three Billboards Outside Ebbing, Missouri (2017)

Tags:

(5 piebilda | jāpiebilst, ka...)

kants
23:44 - the square
zviedru atbilde sorentīno mūžīgajam skaistumam. ļoti buržuāziski. un tipa vinterbergs režisējis beigbedera scenāriju, un rojs andersons konsultējis uz atsvešinātību.
Tags: ,

(jāpiebilst, ka...)

kants
23:43 - otreizēji izmantots iepakojums
interejera dizaina popārts

(jāpiebilst, ka...)

vistu_zaglis
18:02
- (drūmi skatoties apteksnes virzienā) Vispār es varētu aiziet un kaut kā pajautāt zajas telefona numuru. Pēc tam piezvanīt, pateikt, ka mums als beidzies.

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

penny_lane
18:08
Par trakajiem, par pa īstam trakajiem. Mēs nezinām, ko ar viņiem darīt, kā pret viņiem izturēties, mēs izliekamies, ka viņi ir neredzami, jo viņu patiesa ignorēšana ir jaukākais, ko varam iedomāties. Protams, tā ir pašsaglabāšanās. Un varbūt tāpēc tad, kad tu pats sašūpojies un liekas, ka teju teju izkāpsi no veselā saprāta maigās čaulas, nemaz negribas lūgt palīdzību, tikai maigi norādīt līdzcilvēkiem, ka piedošan, es te tagad izkāpšu, tālāk ar jums ne, negribu jūs apgrūtināt, jūs ejiet un priecājieties droši, ar mani viss ir labi, tas ir, ar mani ir tik slikti, ka nav ko, lai jums jauks tālākais ceļš. Pacelt ķepiņu un iekliegties, ka viss ir dirsā, tā tomēr ir smalka uzdrošināšanās.

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries
> next 20 entries

> previous 20 entries
> next 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba