Labs jautājums un interesanti komentāri, un es protams gribu paklāstīt savu viedokli. :D Manās definīcijās kauns ir nevēlēšanās sevi parādīt citiem, izpausties dēļ tā, ka esmu kaut kādā veidā slikts vai sliktu izdarījis. Ko ne tā izdarīji - lien stūrī nokaunies, vēlēšanās nebūt redzamam. Vainas apziņa savukārt ir sevis sodīšanas reakcija uz to, ka citu cilvēku vai paša ekspektācijas pret sevi nav īstenojušās. Citi cilvēki no manis gaidīja A, bet es to nespēju īstenot, jūtos slikti par to. Piemērā par tramvaju - es no sevis sagaidu to, ka citiem pāri nedaru, uzkritu kādam virsū, gaidas nav piepildītas, jūtos slikti.

Nepiekrītu gan apgalvojumam, ka kaut viena no šīm būtu ar jebkādu pozitīvu nozīmi. Lasīju pētījumus, ka cilvēki ar vainas apziņu pārsvarā tikai sevi vaino, bet reālas darbības un uzlabojumus neveic. Varu saderēt, ka kaunam ir ktks ļoti, ļoti līdzīgs. Un gan kaunam, gan vainai pārāk bieži iemesli ir ļoti imagināri, kas manuprāt veicina gan maldīgu priekšstatu par to nozīmību, gan abu terminu putrošanu, gan manipulēšanas iespējas palielina.

Tas gan neatbild nekādā veidā uz tevis uzdoto jautājumu, nezinu labu materiālu par vainas un kauna tēmu.

(Reply to this)