Bērnībā biju ļoti slima, arī naktis bija grūtas, un dziedāšana palīdzēja. Bet mani vecāki zināja tieši vienu šūpuļdziesmu - Aijā žūžu, kas neguva plašu atzinību. Gana laicīgi es arī paziņoju, ka "mamma nedzied, tētis dzied!", tā pieprasot mazāk šķību dziedāšanu (mamma gan arī dziedāja tikai "Zachem vi djevuski"). Tad nu tētis dziedāja, ko zināja - "Reiz mežā bij viens pans" bija vislielākais hīts (īpaši sajūsmināta biju par tiem svilpieniem), vēl arī Es karā'i aiziedams u.tml. Drīz gan pārgājām uz Queen, Genesis un citiem. Es šo visu stāstu tikai lai atcerētos tos pārsteigtos citu māmiņu skatienus slimnīcā, kad tāds priecīgs, smagi šļupstošs trīsgadnieks ar tēti kopā dziedu "un viņš to meitiņ [svilpiens]" vai sagaidu mammu ar skaļu "Mama, I just killed a man!". Cik labi, ka vecākiem tie apkārtējo skatieni bija vienaldzīgi, tās tagad ir skaistas un ļoti priecīgas atmiņas no grūtiem un nepatīkamiem laikiem.

(Reply to this) (Thread)

Yeah, tad, kad lielā meita nāk pie mums gulēt, tad mēs arī aizejam uz visvisādām citādām dziesmām, tipa http://youtu.be/Yo_5N8ROU2A un citām sirdiplosošajām

(Reply to this) (Parent)