Maijs 10., 2014
| 10:50
|
Comments:
manuprāt, audzināšanas metodes efektivitāte ir atkarīga no tā, kādēļ puikam konkrētajā laikā un vietā ir interesanti/svarīgi apsaukāties.
pfff, nu kā, tāpēc, ka mamma ir dirsa un stulbene, vai tad tas nav pietiekami labs iemesls?
nu bet kāpēc? mammas mēdz stulbi uzvesties :) bet kāpēc tas kaitina un kāpēc lamāšanās ir risinājums? Cik saprotu, jūsu ģimenē tā nav gluži pirmā reakcija uz kaitinošiem cilvēkiem.
ai, nu konkrētajā gadījumā vakar bija iesācies kašķis, kas nebija atrisināts līdz galam, tad nu viņš pamodās dusmīgs un tāds dusmīgs arī eksistēja, pastaiga svaigā gaisā likās normāls veids, kā viņu "pārstartēt", nostrādāja arī.
oriģināli droši vien visam par iemeslu bija intraversija (viņam mājās ar 5 citiem cilvēkiem reāli ir par biezu, pietrūkst klusuma un visi lien virsū) + nogurums + meibī kaut kāds kreņķis treniņā/skolā, nezinu. Es arī parasti šādās situācijās nokaitinos, lamājos un ārstējos ar vienatni.
izklausās, ka viss bija pareizi.
Kaut kad bērnībā lasīju, ka bērniem vajag savu telpu. Tādā gadījumā es laikam ietu ar viņu pārgājienos dabā, lai būtu telpa. Gan jau ka mamma drīkstētu nākt līdzi, ja būtu klusa :)
Teju 12 gados, domāju, mammas klātbūne vairs nav bonuss :)
skaidra lieta :) Vai mamma laidīs vienu?
Nu tas taču ir obligāti; 14-15 gadu vecumā tak viņam viss jau būs jāvar vienam, lai neizgāztos kompānijas priekšā. Viņš taču vairs nav bērns. |
|
|
|
Sviesta Ciba |