Nu, tāpēc jau zinātni sauc par zinātni, ka tā izmanto zinātniskas metodes. Tu, protams, vari nostāties pozā, un radīt savas teorijas sekotājus, kas beigās tavas idejas zinātniski arī pamatos.

(Reply to this) (Thread)

Var nostāties pozā, bet tas nav smuki un tas nav pašmērķis, tā es domāju.

Bet ar zinātniskām metodēm - nu OK, hipotēze->eksperiments->secinājumi ir metode, kas ir minimāli atkarīga no iepriekšējo zinātnieku sacerētā, bet humanitārajās zinātnēs (vismaz man tāds iespaids ir radies) lielākā daļa darba notiek uz iepriekšējo darbu bāzes. Es tiešām nezinu, kā viņi ar to tiek galā, nu, tie, kas negrib Nostāties Pozā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tā arī tiek. Gribi palikt zinātnes rāmjos, pierādi, ka neesi zīlonis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar piebildi, ka par to, kur ir konkrētās disciplīnas rāmji, arī vēl zinātnieki strīdas, t.i., tu vari pilnīgi mierīgi ravēt savu kartupeļu lauciņu un pēc tam ar šausmām konstatēt, ka patiesībā tas ir kaimiņa puķu dārzs.

(Reply to this) (Parent)

Tā darbošanās uz iepriekšējo darbu bāzes ir kkāds ārprāts. Cik saprotu, humanitārajās augstskolās ar pētījumu vispār pārsvarā saprot referātu - kaudze citātu ar atsaucēm, vēlreiz secināts kaut kas jau iepriekš secināts (kgan parasti nulles hipotēze nav apgāzta) - alfa un omega. Šo nekādi nejūtu, ka vajadzētu saukt par zinātni.

(Reply to this) (Parent)