Es šito te visu daru kā prokrastināciju, jo man pašai arī ir vairāki 3 lpp gari teksti, kurus nevaru saņemties izlabot, tad jau labāk uzbliezt un izrediģēt romānu :D

Īsie stāsti ir grūtāki, jo katram vārdam ir procentuāli daudz lielāks svars.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā. Un man traucē arī tas, ja kāds teksts ir šausmīgi nomarinēts, tipa kaut kad iesāku, tad sāku slinkot ar sajūtu "laika jau vēl ir briesmīgi daudz", tagad liekas, labāk es rakstītu kaut ko pavisam citu, bet tam jau vairs nav laika. Šis stāsts man jau ir beidzies, tikai neesmu paguvusi to normāli uzrakstīt. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a) lasi skaļi
b) pārstrādā pa vienam teikumam no beigām uz sākumu

abas metodes palīdz restartam (bet ne konceptuālai labošanai, bet konceptuāli jau nemaz nevar "beigušos" stāstus izlabot)

(Reply to this) (Parent)

(haha, es visus komentārus uztveru kā lūgumu pēc padoma, sorry, ja tas izklausās uzmācīgi :D)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies. :)
Nē, es tieši šajā visā gribu padomus (man to trūkst meistardarbnīcās). :D Es tikai ceru, ka te nekļūstu uzmācīga ar savām žēlabām.
Izmēģināšu. Man baigi gribas pabeigt to tekstu, kaut arī liekas, ka tur nekas labs nevar sanākt, jo gribu iemācīties piespiest sevi pastrādāt arī tad, ja rezultātam nav potenciāla uz "lielisku tekstu". Tas man laikam md ir lielākis ieguvums no mājasdarbiem - apjēga, ka viss, ko tu uzraksti, nebūs ģeniāls, bet ir jāraksta un jāraksta, kaut vai prasmju trenēšanai.

(Reply to this) (Parent)