var jau būt visādi - savulaik es Ričardu Bahu lasīju pa nodaļai dienā, vienkārši nav smuki apēst konfektes visus piecus kilogramus uzreiz :)

(Reply to this) (Thread)

nujā, nodaļu beigas ir normāls punkts, kur nolikt grāmatu (teiksim, ja man teiktu "es tavu grāmatu godīgi lasīju pa nodaļai dienā", es pārāk neķertu kreņķi), bet praksē gan jau bija dienas, kad tu nodomāji, screw it, šodien davai paņems divas nodaļas - un tur arī veidotos ļoti interesanti dati. [pie tam šajā gadījumā var būt tā, ka "screw it, divas nodaļas" var nozīmēt, ka pirmā no divām nodaļām ir objektīvi draņķīga, lasītājs nav dabūjis savu Baha devu un tāpēc koļījas uz nākamo - man šķiet, ka es Livingstonu Kaiju tā lasīju, un kaut kādu vienu nodaļu par Brokastu baru izlasīju, nodomāju "sūds, šitais neskaitās" un lasīju arī nākamo]

(Reply to this) (Parent)