Tas gan. Es droši vien tajā visā vairāk reaģēju uz grimasēm, ķermeņa valodu, jo tie cilvēki mēdz būt gan galīgi nošņurkuši, gan tādi, kuri redzami ļoti centušies, "lai būtu smuki". Tieši tas pats ar skaistumu cilvēkos, kad varu stulbi tramvajā blenzt uz kādu aiz sajūtas, ka neko skaistāku dzīvē neesmu redzējusi - arī cilvēki, kas ārēji pārstāv visus iespējamos (ne)sakoptības līmeņus. Bet mainīt arī tāda veida izskatu ir iespējams - to apliecina kaut vai tas, cik ļoti mainās cilvēka ķermeņa valoda un grimases, kad viņam mainās emocionālais fons dzīvē, bet es taču nevaru pieprasīt "ļaunam cilvēkam" uz ielas, lai uztaisa bērnu, sāk iet terapijā vai kā citādi būtiski maina savu dzīvi. :) Varbūt mērogi atšķiras tajā, ko varetu pieprasīt, bet principā lielu atšķirību neredzu tajā, vai nāku klajā ar šādām prasībām vai ar prasību, lai kaimiņienes lūpas vienmēr būtu krāsotas.

(Reply to this) (Parent)