Jā, taisnība tev. Arī ja runa būtu par manu kādu radinieku, tad droši vien man varētu rasties aizdomas tikai tad, ja es šo radinieku labi pazītu un būtu kādā nebūt ilgstošā ikdienas saskarsmē ar viņu -- gadiem ilgi.

Vēl, vienīgi, varētu domāt, ka, ja arī man nav konkrētu aizdomu par kādu radinieku X, jo es viņu nemaz tik labi nepazīstu, varbūt tādas ir citiem radiem, ja tas radu loks ir gana ciešs. Bet tas jau tā aiz matiem pievilkts un skaidrs, ka atkarīgs no konkrētā ģimenes loka.

Jo, ja tā padomā, man nav nekāda pamata domāt, ka, piemēram, mani brāļi nav pefodili. Atskaitot to, ka (a) neviens no viņiem ne bērnībā ne tagad nav darījis neko tādu man zināmu, kas man radītu tādas aizdomas un (b) viņiem ir tipa normālas ģimenes, bērni izskatās diezgan apmierināti ar dzīvi un nodarbināti ar gluži cita rakstura problēmām un arī otrās puses izturas normāli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka tieši tuvākie un vislabāk pazīstamie ir visskērīgākajā punktā, jo būtu jāpārvar nenormālākā mentālā inerce, lai pieņemtu, ka viņi var būt "sliktie". Tāpēc jau ir iespējamas daudzās situācijas, kurā bērnu izmanto tēvs vai patēvs - ja māte izvēlēsies aptvert, ka viņas vīrs to dara, tad visa viņas pasaule sabrūk.

Nu un radi taču reāli nestaigā apkārt, stāstīdami, kādas patoloģijas viens otrā novērojuši (nu vsm manā ģimenē ne). Ar ko es, protams, negribu teikt, ka visi iespējamie draugi un radinieki ir pedofili. Bet bērni tomēr reāli ir vislabākajā pozīcijā, lai to noteiktu, un viņiem būtu jābūt diezgan drošiem, ka viņu teiktais tiks uztverts nopietni, nevis "haha, ko tu te izdomā, tas tak Sīma vectētiņš!"

(Reply to this) (Parent)