Hmmm. Klau, a tu lasi par tiem parastajiem cilvēkiem:
a) cerībā, ka viņi nodzīvos parastu cilvēku parastu dzīvi,
b) cerībā, ka ar viņiem notiks kaut kas neparasts,
c) cerībā, ka viņi izrādīsies neparasti?

(Šis acīmredzami ir viens no tiem keisiem, kad es nu galīgi neierubos citu cilvēku domāšanā, kas ir fuipē)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A variantā grāmatas diez vai raksta, bet B un C gan ir visai tipiska literatūras situācija, un ļauj identificēties ar varoni (respektīvi, ko darītu es, ja tā notiktu ar mani?).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Baigi teorētiski atbildēji :)

Ja nu es te vispār nostātos kādā pōzā, tad droši vien teiktu, ka B ir slikta literatūra tīri no morālētiskā viedokļa (lai arī neapšaubāmi komfortabla) un literatūrai Būtu Jābūt par C (nu, vai B+C). /atkal, runājot par meinstrīmu

Tb pat Džeina Eira, kas sākotnēji šķiet atbilstoša formulai A ("parasta guvernante nonāk neparastā pilī, tās neparastais saimnieks pārsteidzošā kārtā izrādās iemīlējies un pavisam šokējoši izrādās, ka viņam ir neparasta psiha sieva") beigu galā ir par C - Džeinai Eirai pietiek iekšu pasūtīt Rokforu vai kāviņutur, jo viņš ir precējies, nevis uzreiz kļūt par viņa mīļāko, kā to būtu darījusi jebkura parasta meitene. Attiecīgi, atkal, manuprāt - ja Džeina Eira būtu par to, kā guvernante piestrādā arī par matraci, tad tā būtu sūdīga grāmata (lai arī daudzas dāmas viņu lasītu un ģīptu tieši tāpēc, ka tā attaisnotu viņu parastību). Un, no otras puses, likt uz vāciņa "Džeina Eira ir parasta guvernante..." nebūtu godīgi, jo viņa nav parasta, un autoram tas būtu jāzina.

Tiesa, vāciņus jau ne vienmēr autors izdomā, un mārketinga departaments visnotaļ var būt dunduki.

(Reply to this) (Parent)