Nelasīju vēl komentārus, bet kadēļ tieši 16 nedēļās? un ja 22ja'grūtniecības nedēļā? Un tikko dzimušu nožņaugt, ja māte izvarota īsi pirms dzemdībām?
Es domāju, ja topoišais bērns ir procesā, t.i, pirmajās 12 nedēļās jau lemts, ka bērns dzims, tad vairs abortus nē. Ir starpība, vai grūntiecība iestājās izvarošanas brīdī, vai izvarošana (kāpēc ne kāds cits vardarbības akts?) notika jau tad, kad bērnu ir lemts dzemdēt.

(Reply to this) (Thread)

16. ned. tāpēc, ka tad LV vairs nedrīkst abortēt vnk tāpat, bet drīkst abortēt ar nopietnu iemeslu, starp kuriem minēta arī izvarošana. (tas ir spēkā līdz 22. ned., pieļauju, tāpēc, ka Latvijā tādus rekordus ar 18. ned. izdzīvojušiem bērniem īpaši neuzstāda :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai šis gadījums nebūtu likumā minētais "izvarošanas vai smagu medicīnisku komplikāciju gadījumā, ... līdz 22. nedēļai"? Vai skaitās tikai izvarošana ieņemšanas brīdī?
Iespējams, tikai manu subjektīvu sajūtu dēļ, robeža ir 12 nedēļas. Tad, kad ir placenta, embrijs nākamajā attīstīas stadijā un māte jau saradusi ar domu (nav? ceturtajā mēnesī jau vēders sataustāms)... tad abortam ne.

Jo vardarbība ģimenē, diemžēl, arī bez izvarošanas ir bieži sastopama parādība. Var jau mētei topošai riebums uznākt un 'viss, zajebala' arī bez izvarošanas. Neredzu starpību, kad varētu kad nevarētu taisīt abortu. Resp, var, līdz 12. nedēļai. Bet jau jau izdomāts, ka dzemdēs, pārdomāt jaunu apstākļu dēļ ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot jā, tas arī bija mans jautājums, tieši par šo punktu.

/subjektīvi man arī 12 nedēļas ir robeža, nu labi, man subjektīvi vispār robeža ir pozitīvs grūtniecības tests, bet tas jau neattiecas uz visiem keisiem

(Reply to this) (Parent)