Jūlijs 15., 2012

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
19:41
Reizēm ir tā, ka tu pats savā dzīvē pamani bifurkācijas punktu - to vienu mirkli, sekundes desmitdaļu starp A un B, un tu izvēlies vienu (kas nu tā par izvēli daudz, nejaušības tikai), bet turpini redzēt otru, jo šie visumi ir gandrīz vai saskārušies, un tad tie palēnām aizslīd, viens mirklis, nākamais, tu esi šeit un vienlaikus citur, un tad atkal tieši tikai
šeit un nekur citur; un tad atkal (visnepiemērotākajā mirklī, heh) tu atkal ieraugi to otru sevi, un jau pavisam tālu un svešu un tā nevar būt tā taču neesmu es.

Nupat sēdēju pie jūras, skatījos, kā bērni dauzās milzīgā vējā pusmetra viļņos, un vairs neko par to otru nezināju.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

[User Picture]
From:[info]annuska
Date:15. Jūlijs 2012 - 20:09
(Link)
tas pēdējais teikums kā dzeja
[User Picture]
From:[info]usne
Date:15. Jūlijs 2012 - 20:10
(Link)
tik tuva tēma šobrīd, pat apjuku, kad izlasīju
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba