Maijs 2., 2012
| 12:39 Starpcit, satori beidzot ir noformulēts tas cilvēka paveids, kas man jau kādus gadus vairākus izraisa "awwwww so cute" tipa smaidiņu - "cilvēks, kas gribētu sevi uzskatīt par inteliģentu". Tas nav pseidointelektuālis, un tas nav vienādojams ar "inteliģentu cilvēku" (ne tāpēc, ka nepārklājas, bet tāpēc, ka inteliģence un "sevis uzskatīšana par inteliģentu" ir divas diezgan atšķirīgas vienības, kas nāk no dažādām vietām). Un tas tips ir tik forši izteikts, nu pilnīgi varu iedomāties tādu latvieti, kautri iejaucoties sarunā ar sevī vērstu "es jau tomēr gribētu sevi uzskatīt par inteliģentu". (nu ir taču mīlīgi, pilnīgi aiz bārdas paraustīt un plikojošo paurīti nopaijāt :))
Rakstā savukārt nav pat 100 izlasāmās grāmatas norādītas, un tie, kas atbild, arī tā sirsnīgi atbild, nu tipa "nu izlasi šito un uzskati sevi par inteliģentu, kas ta' man". Vārdsakot, dienas prieciņš.
|
Comments:
nejautāja tak par atbildētāja inteliģenci
Es neesmu tik inteliğenta, lai to saprastu :) un visp., tas būtu tāpat kā paprasīt, kuru grāmatu izlasīt cilvēkam, kas grib sevi uzskatīt par kodolfiziķi.
ā, un kaut kas mainītos, ja tev vienkārši paprasītu pastāstīt par kādu grāmatu?
Nujanu, tad droši vien ieteiktu spēļu teoriju vai kko no daiļlit, ja būtu nesen izlasījusi
o, tas par mani! tā esmu es!
tas par to plikojošo paurīti? |
|
|
|
Sviesta Ciba |