bet piedošana jau nav tas pats , kas attaisnošana

(Reply to this) (Thread)

Vot attaisnot kā reiz es varu (tb domāju, ka saprotu motivāciju un saprotu, ka tā var būt, tas ir tehniski iespējams, lai arī pretīgi, bet nu mazums kas; ja cilvēkam galvā tādi tārpi, tad kur ta šie liksies, ja ārā nelīdīs)
Man piedošana vienmēr ir saistījusies ar identificēšanos, un tas atkal ir baisi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ti - tu piedotu, ja pati varētu tā izdarīt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varētu piedot, ja varētu iedomāties, ka esmu kaut ko tādu izdarījusi un pēc tam spēju sev piedot

varbūt es varu piedot, vnk ar dažiem gadījumiem es mokos ilgāk. atbilstoši tam mocīšanās laikam, kuram izietu cauri, ja pati to būtu izdarījusi. un, ja trauma kautkāda lielāka un ar daudzām atskabargām, tad piedot ir baisi grūti, jo, tikko kautkas izlien ārā, tā atkal jāsāk viss process no jauna.

un vispār negodīgi kaut kā, cilvēks mani apbižo, a es gadiem mokos ar viņa nodarījumu, lai nepaliktu nepiedevusi :D kamēr attiecīgais personāžs varbūt pat nav līdz galam sapratis, cik sāpīgi tas ir bijis (jo man piemīt tipiskais spītīgais lepnums, kas neļauj atzīt, ka sāp)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad manuprāt ,jo vairāk vajag fiksi fiksi piedot:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot šitā gan nemāku.

(Reply to this) (Parent)

fiksi piedzerties un aizmirst!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja aizmirst pavisam, tad arī varētu derēt. Kāpēc gan sevi gruzīt ja otrs nemaz nav pamanījis?

(Reply to this) (Parent)

piedzerties=check,
aizmirst=baigi daudz jādzer :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

objective: dzert baigi daudz :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, un pēc tam mocīties tikai ar "vai es sev spēju piedot šito nežēlīgo plostu, pēc kura neko neatceros" :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

problem solved! bruts no tevis :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ka nedabū ar' :)

(Reply to this) (Parent)