Nu tas bija tad, kad braucām uz vecmāmiņas kremēšanu, un es pirms tam biju veikusi pirmo iepazīstināšanu ar tekstu "visas lietas kautkad beidzas un cilvēki nomirst, un tas ir dabiski", tā ka tajā brīdī viņam, šķiet, tas bija drīzāk tā kā interesanti.
Specijālists diez vai būtu tik kruts, lai kautko izterapeitētu bez sajūtas, ka "gribēt nomirt ir slikti un par to būtu jākaunas, jāuztraucas un jādakterējas", kas akaliņās man šķiet pats tizlākais, ko šajā kontekstā vispār var izdarīt.

Par dzimšanas dienu labs; es savā bērnībā (kristietības posmā) noņēmos ar konceptuālo jautājumu par to, vai pašnāvība ir grēks (ko man neviens nebija izskaidrojis, bet es tā pieņēmu, ka tā pati nogalināšana vien ir), bet pēc tam atkal katru reizi iestrēgu ar Perfektās Suicīda Vēstules rakstīšanu. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot man liekas, ka ar to atšķiras laps helpotājs no slikta helpotāja - ka nevis spēlē uz jūtām, sak, kauns gribēt mirt, kauns, mamma raudās, papus raudās, padomā par citiem, kauns, kauns, bet gan mēģina saprast, kā novērst situāciju, kas ir izraisījusi mirtgribēšanu. es varbūt esmu naiva, bet man liekas, ka tādā mazā vecumā mirtgribēšanas problēmas ir diezgan vienkārši atrisināmas, ja vien dabū tikt līdz mirtgribēšanas cēlonim.
suicīda vēstules varētu būt kruta :D ko tu tur rakstīji?
ā, un ja gribi, es tev varu aizmest uz mailu to bērnu pašnāvnieku grāmatu, par ko teicu, ka lasīju. bija ok, tīri interesati.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vot man drīzāk šķiet, ka tā ne vienmēr ir situācija per se, vnk viena no opcijām, ko var izsvērt. Ja cilvēks nav piesārņots ar "nāve ir slikta" priekšstatu, tad kāpēc neizskatīt?

(Reply to this) (Parent)