Janvāris 3., 2003
honeybee | 06:53 - moraļņiks :( pēdējā laikā mani moka šausmīga doma - nu, priekš manis šausmīga - kas tas ir, sēžu es te un spamoju, piemetu jūsu friendlapas ar textiem, kurus man neviens nav prasījis. a ko darīt? uzlikt tekstiem security:protected nelīdz, jo tad es nospamošu tikai tos, ko īpaši cienu :) moš palūgt, lai visi (visi 8) izmet mani no savām friendlistēm un iemetas manā blogā tikai tad, kad jūt iekšēju nepieciešamību to darīt? a kaukāda doma tak viņiem (jums) bija, to darot? (t.i., ielikt mani friendlistē?) un pats aizkustinošākais ir tas, ka es ļoti labi Apzinos, ka ir tikai daži cilvēki, kas izmanto šo te pasākumu, lai Apbērtu Citus Ar Savām Viedajām Atziņām, Kuras Būtu Jādzird Visai Pasaulei. un varbūt pat viņi to tā neuztver. un: ka lielākajai daļai cilvēku interesē nevis Viedas Atziņas (tā, tūlīt sākšu justies vainīga par to, ka esmu dažas tādas piefiksējusi :) ne nu īpaši viedas, bet vispār), bet gan privātā dzīve - seriāls - dienasgrāmata, nu, tā, kurā es ierakstītu, kā mans bērns ar ņerkstēšanu un barošanos piespieda mani līdz 4iem palikt gultā, un es atkal pārsteigta konstatēju, cik tomēr bezgala jauki ir vienkārši gulēt kopā... trijatā... un tur pat nevajag kaut ko īpaši teikt vai just, vienkārši tā Notiek, un viss...
un tagad es apzinos, ka ar šito postu esmu nevis (kā sākotnēji biju iecerējusi) atvainojusies par spamošanu & par savu existenci vispār, bet gan drīzāk likusi visiem, kas šito lasa (vai vismaz tiem, kas uz to ir tendēti, t.i., paššaustīšanu), mocīties tikpat rūgtās pārdomās par SAVIEM spamiem, kurus es - neapšaubāmi - lasu ar lielu interesi un līdzijušanu.
ja kas, sitiet suic par šito ierakstu. Nešaubos, ka viņš ir viens no retajiem šitajā kompānijā, kas it nemaz nejūtas vainīgs. (akal panesās kategoriskie izteicieni...)
labi, lai ir, kā ir. Post entry. lasiet ātri, varbūt jau rīt es šito izdzēsīšu.
|
Reply
|
|
|