Februāris 25., 2011
| 14:18
|
Comments:
30+40=70 30+49=79
vismaz tā pēc manas loģikas sanāk, a to no kurienes tad viņi to vidējo mūža ilgumu dabū, ja visi, kas nodzīvo līdz 30 gadiem, apmirst 40-50 gados? :D
jā, i tago man tiek paredzēta nomiršana kā reizi uz pensionēšanos.
nodzīvosi vēl desmit gadus, un tavas izredzes padzīvot pensijā palielināsies, jo no statistikas tiks atskaitīti tie, kas apmirst šo desmit gadu laikā. un tā tālāk.
t.i., ņemam 10 cilvēkus, ik pēc desmit gadiem viens nomirst (par provi, nomirst vecumos 10, 20, 30, 40, 50, 60, 70, 80, 90, 100) piedzimstot paredzamais vidējais mūža ilgums ir (10+20+30+40+50+60+70+80+90+100)/10=55 gadi 11 gadu vecumā viens jau ir nomirījis, līdz ar to pārējo paredzamais vidējais mūža ilgums ir (20+30+40+50+60+70+80+90+100)/9=60 gadi 21 gadu vecumā nomirījuši jau divi, ergo paredzamais vidējais mūža ilgums ir (30+40+50+60+70+80+90+100)/8=70 gadi ... 61 gadu vecumā dzīvi palikuši tikai četri, paredzamais vidējais mūža ilgums ir (70+80+90+100)/4=85 gadi 71 gada vecumā paredzamais vidējais mūža ilgums ir (80+90+100)/3=90 gadi
un tādā garā tbš jo ilgāk dzīvo, jo lielāks kļūst ir paredzamais vidējais mūža ilgums, ergo ir jēga skatīt statistiku tuvāk pensijas vecumam, nevis tavā nožēlojamā zaļknābja vecumā
labi, no tās pašas tabuliņas. 2009. gada. 70-gadīgo grupai paredz, ka vīriešiem vidējais mūža ilgums būs 10,7 gadi, bet sievietēm 14,3. 90-gadīgo grupai: vīriešiem 3,5, bet sievietēm 3,7. tā kā samazināšanos statistikas pārvalde iekļauj, bet mana varbūtība nesagaidīt pensiju pagaidām ir tāda pati kā pārējiem trīsdesmitgadniekiem. un man nav nekāda pamata uzskatīt, ka es būšu tas izredzētais, kurš nenomirs ātrāk par kā citi, bet dzīvos ilgi, jo ilgi.
nujā, bet ja tu nomirsi, tad jau tev pensiju nevajadzēs ;)
savukārt tā nauda, kuru es tagad cītīgi maksāju nodokļos, paliks bez atdeves. un mirstot es čortošos, ka būtu varējis nepalaist garām virkni nerealizētu iespēju, jo tieši tā nauda, kas ir aizgājusi valsts kopējā katliņā, būtu noderējusi.
tā nauda aiziet invalīdiem, maniem (un citiem) bērniem, visādiem veciem cilvēkiem (gan pazīstamiem, gan nepazīstamiem), paziņām bezdarbniekiem utml
vismaz tā es uztveru šitās socnaudiņas - nevis kā ieguldījumu savai nākotnei (kas ir pilnīgi idiotisks ieguldījuma veids), bet kā ne-brīvprātīgu ziedojumu tiem, kuriem šobrīd vajag un zināmu solījumu, ka, ja man vajadzēs, tad es arī dabūšu. Bet, ja nevajadzēs, tad neņaudēšu iz sērijas "bļin, kāpēc man nav pirmās grupas invaliditāte, par ko es te nodokļus maksāju".
es zinu, kur tai naudai, ko es tagad maksāju, jānokļūst. tikai man brīžiem rodas sajūta, ka tur nokļūst mazākā daļa no tās, lielākā daļa šķiet "izšķīst" visādu birokrātisku papīru apķēpāšanā. savukārt lv politiķi paši postulē, ka godīga nodokļu maksāšana ir ieguldījums pensijā (labi, politiķu publiskie izteikumi ir kaut kas, ko labāk neanalizēt, ja negrib nojūgties).
godīgums šitajā visā šļurā ir pilnīgi cits stāsts, par ko labāk nedomāt :) |
|
|