Februāris 8., 2011
| 10:14
|
Comments:
interesēties par gadījumu un izrietošajiem secinājumiem, protams, nav fašisms. es tavu ierakstu uztvēru nedaudz citādāk.
piebilde: manā izpratnē sakss varētu būt pelnījis pārmetumus par to, ka uzņēmās darbu, kam acīmredzot neticēja, un tāpēc veica to slikti. visādi citādi neredzu iemeslu, kāpēc citiem būtu tagad pret viņu jāizturas kā spitālīgo or smthn (ar to negribu teikt, ka tā būtu tava nostāja). bet nu es viņu nesaucu par žurku toreiz un nekomentēju tagad. kaut gan rakstiņu šorīt izlasīju, tāpat kā visas redaktora slejas pll mājaslapā un leģendāro es esmu tiešs cilvēks, prezidetnt! šlesera-ulmaņa "sarunu".
Vārda "sirdsapziņa" lietojuma dēļ, ja? Bet nez, man laikam ir cita sirdsapziņas definīcija, t.i., ka tas ir tas verķis, kas pārbauda katras darbības ētiskumu un neliek mierā, ja šķiet, ka ētika ir pārkāpta tagadnē vai pagātnē. Ergo cilvēkam, kura ētika un morāle mainās atkarībā no tā, kas viņam ir izdevīgi/interesanti, sirdsapziņa (manā definīcijā) faktiski vai nu neeksistē, vai nedarbojas. (Šeit varētu padiskutēt par to, vai sirdsapziņa, kas netiek izmantota, eksistē, bet davai nevajag ;))
Man savukārt šķiet, ka, ja cilvēks ir rīkojies klaji un apzināti neētiski un neizjūt par to sirdsapziņas pārmetumus vai arī ir rīkojies neētiski un uzskata, ka tas ir okei, tad ir tikai saprātīgi izvairīties no ciešākiem kontaktiem, sadarbības un sajūsmas par viņa stilīgo personību. (Promska šim te ir visādas atkāpes, bet Saksa gadījumā es jamās neesmu manījusi.)
par piebildes pirmo teikumu pārsmējos. nils ir sūda oportūnists. sūda vissūdīgākajā nozīmē. un tā ir diezgan nejauka spitālība. h.b. pa tēmu uzrakstījusi. |
|
|
|
Sviesta Ciba |