|
Februāris 7., 2011
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) tihhi_prom | 03:59
nee, es tevi pashaa buutiibaa nesaprotu. tas nav pats labaakais variants piebaazt visu valodu ar anglicismiem, un tev nav taisniiba, ka shos terminus nevar paartulkot. vienkaarshais iemesls ir taads, ka vinji paaraak aatri ielec cilveeku lingvistiskajaa pasaulee, pirms tiek MEEgjinaats tos tulkot. pat paskatoties uz nabaga anglju valodu - vinjiem tachu ir pat lielaakas gruutiibas kaa mums - kaa kaut kas paraadaas, taa miljons angliski saprotosho interneta lietotaaju ir shai paraadiibai piekabinaajushi attieciigo vaardu, apmeeram - dzjastins biibers - biiberings - nu vienalga, tas piemeera peec.pag, jaameegjina atcereeties, ko es nesen taadu redzeeju...es pashlaik esmu Kanaadaa, redzu shos jokus ik pa laikam...ok, atcereeshos- uzrakstiishu. vienkaarshi man paliek zheel visus tos, kam anglju valoda ir dzimtaa valoda. jo visiem jauninaajumiem tiek pievienoti pashi prastaakie vaardi.pashas parastaakaas asociaacijas. tu saproti, kaa es to domaaju? protams, pashaa buutiibaa taa ir vienkaarshi globalizaacija, kas izraisa sho vaardu paaragro rashanos.paskatoties miljons gadus atpakalj droshvien no saakuma viens dzjeks izdomaaja uztaisiit kakjeni, otrs pienaaca prasiija, kas tas taads, vinjsh teica zhaaklis, piemeeram :) tad pienaaca veel viens, pateica, kas tad tas par vaardu...nu es nezinu, es domaaju, ka liidz vaardiem NONAACA, un vinji piesliipeejaas un palika labaakie, taadi, kas visvaraak izklausiijaas peec attieciigaas lietas, darbiibas. piemeeram franciski "guleet" ir - "kushee". un "vinjsh gulj" ir - "kush". hehehee :)kush, kush. bet mees dziivojam muusdienaas. labi, tas ir gandriiz neiespeejami shodien sliipeet vaardus, bet kaa tu vari teikt, ka tas ko tie lingvistikas speciaalisti, vai kaa vinjus, dara ir stulbi vai nepareizi! tas ir vienkaarshi skaisti. vinji vismaz censhaas. buutu forshi, ja vinjiem dazhreiz izdotos. nesen viens dzjeks bija sacepies par vaardu - ekraanshaavinjsh, kas noziimee - screen shot, - es gan nevaru iedomaaties, ko veel smukaaku vareetu izdomaat. kuram vispaar interesee saliidzinot ar visu sho tas, ka trolling apziimee citu ruukju niansi, kaa trolloshana. tu saki - ja kaads izdzirdees taadu vardu, vinjsh nezinaas pie kaa kjerties, lai atrastu no kurienes tam aug kaajas un kas ar to domaats. es domaaju, ka vinjam, ja vinjsh gribees to apskatiities, tas buus tik pat ilgs celjsh kaa no trollinga.
tas tieshaam ir nenoveerteejami svariigi, ka lietaam ir atbilstoshi vaardi.tu tachu droshvien pati zini taadas lietas, kas NEvareetu citaadi saukties. kaapeec "mamma" tik daudzaas Eiropas valodaas ir liidziigi. jo tas vaards ir iists. mezhs. vaards ir atbilstoshs realitaatei, mazliet shalc. taapat kaa "ljes". un vienai tautai ir viens vaards, otrai otrs.atbilstoshi vinju ausiim, valodas izjuutai,noziimei. ja latvieshiem
-ing neko nenoziimee, tad vaardam arii liidz ar to ir mazaaka veertiiba...iekshaa, apzinjaa. civilization - kaut vai uzraksta vienaadi franchiem beigas ir -sjon, vaacieshiem -cion, angljiem -shn, latvieshiem -cija.tu pat nevari iedomaaties cik tas ir svariigi iisteniibaa, jo valoda ir kaa kods kam lielaakam.
|
Reply
|
|
|