Tobiš "cilvēkam ir jāsatraucas, ka viņš nepaspēs saprast patiesās attiecības starp savu domāšanu, sevi pašu un apkārtējo pasauli"?

Saprast domāšanu un uztvert to kā vienu no svarīgākajiem izziņas mērķiem, madomāt, ir diezgan rekursīvs pasākums, t.i., domāšana ir līdzeklis, viens no veidiem, kā šīs attiecības izprast (paralēli varētu minēt, teiksim, mākslu, vai "dzīvošanu šeit un tagad" tādā dzenbudistiskā/Morita terapijas garā kā nebūt ne sliktākas metodes - gaumes jautājums, pa lielam). T.i., "saprast domāšanu", nevis domāt, ir apmēram tāpat kā "saprast produkta mārketingu", nevis notirgot produktu. Izklausās, protams, gudrāk, bet faktiski tas ir pirmais solis; svarīgāk būtu paspēt kā nebūt noklumburēt visu ceļu, nevis paspēt saprast, kā notiek staigāšana. Then again, es, protams, neir filozofs.

Bet paga, tas ir tā kā ierakstīts tajā frāzē? Vai tu vienkārši improvizē par tēmu?

(Enīvej, paldies par atbildi)

(Reply to this) (Parent)