man no visas šitās bērnības ņemšanās (arī abu acu astigmātisms, regulāras acu ārstu pārbaudes, operācija 8 gadu vecumā, brilles utt.) gan ir pilnīgi pretējas atmiņas: es priecīgi stāstu, ko es visu neredzu, bet mamma, kas sēž telpas malā, ir tā, kas valda asaras par to, ka meitiņai actiņas tik sliktas.

(Reply to this)