Maijs 25., 2010
| 07:57 - btw
|
Comments:
Es domāju, ka ar "es" Dekarts domāja "domājošs subjekts", un secināja, ka eksistē domājošs subjekts. Tā ņemšanās ap to, ka Dekatrs nav precīzi nodefinējis "es" ir tāda sīkmanīga piekasīšanās.
Ēēēē. Ir milzīga atšķirība (nu, subjektīvi :)), vai eksistē kāds "es", ko es uzskatu par savu "es", vai arī šis "es" neeksistē, jo to ir izdomājis kāds cits "es".
Teiksim, šobrīd Dekarts neeksistē (jo ir miris), un varbūt nekad nav eksistējis (jo varbūt vēsture ir falsificēta), bet eksistē "kaut kas", kas ir kaut domu līmenī pieļāvis Dekarta eksistenci.
Tu esi vai nu reāls "domājošs subjekts", kas kaut ko domā, vai arī iedomāts subjekts, kas domā, ka domā, bet patiesībā nevar domāt, jo neeksistē. To, kurš variants ir pareizais, tu nevari zināt. Bet jebkurā gadījumā kaut kas eksistē (vai nu tu ar visām ķeskām, vai tas, kas ir tevi iedomājies, vai abi).
Ohh, man atkal vienmēr ir licies, ka viss ir šķietamība un eksistence ir subjektīva.
Arī tad: kam subjektīva? Vai tu esi tas, kam šķiet, vai tas, kas kādam šķiet, vai abi?
I am pretty sure, ka es pats sev šķietu. |
|
|
|
Sviesta Ciba |