Mākslas patiesība kā allaž ir tikai un vienīgi nosacīta. Es nedomāju, ka skatuves uzvedumā vai filmā svarīgs ir reālisms, jo arī Šekspīrs galu galā savu lugu nebūvēja reālisma estētikā, bet veidoja to pēc viduslaika mīlas stāsta motīviem, ko pēc tradīcijas sauc par albu (stāsts par rītausmas šķirtiem mīlniekiem). Man šķiet dumi ir no šāda darba uzveduma prasīt reālismu. Ja protams vēlas paust ironisku attieksmi pret šo darbu kā tādu, tad saturīgāk to būtu izdarīt ar citiem līdzekļiem. Kaut vai apgalvojot, ka kultūra jau tā ir ar to piepludināta un pārgurusi ar salkaniem mīlas sižetiem, ka savādāk nemaz pret to nevar izturēties.

(Reply to this) (Thread)

sorry, bet es ne vārda nepīkstēju par to, ka man no filmas - un Šekspīra vēl jo mazāk - būtu vajadzīgs reālisms. un lekcijas literatūŗvēsturē es arī savulaik apmeklēju, paldies. Es NEDOMĀJU, ka kultūrā būtu pārāk daudz mīlas stāstu un netaisos spriest, kurš no tiem ir salkans un kurš nē (Šekspīra R&J es par tādu nesauktu, piemēram). Es NEPAUŽU savu "ironisko attieksmi" pret šo filmu vai Šekspīra lugu, jo šādas ironiskas attieksmes man nav. man gluži vienkārši bija žēl, ka abos aprakstītajos gadījumos man gāja secen katarse; un, ja pirmajā gadījumā es vainoju neveiksmīgu tēlojumu, tad otrajā drīzāk pati sevi.

..un, ja tu brīnies, kāda mārrutka pēc es tik gari atbildu uz tavu komentāru, tad - man vienkārši riebj, ja kāds man mēģina pierakstīt kaut kādu "attieksmes paušanu" vai iesakot man, ko labāk apgalvot.

(Reply to this) (Parent)