Lata romāni (kādi tie ir tagad) gan nav tas, uz ko tiekties, pamatā tāpēc, ka (cik esmu tos mēģinājusi lasīt) ir rakstīti neprofesionāli/nesavākti/ar domu par lasītāju kā par duraku.
Bet masu literatūrai, lai tā varētu atmaksāties, piemīt:
- profesionalitāte (sākot ar sižeta izveidi un beidzot ar pareizrakstību),
- aktualitāte (t.i., raksta par to, kas cilvēkiem ir interesanti un svarīgi),
- oriģinalitāte (t.i., cilvēki lasa Stīvenu Kingu, nevis 200 Stīvena Kinga atdarinātājus).
Šīs iezīmes vislabāk uztrenēt/notestēt masovikos (jo tur ir reāls atskaites punkts - pārdošanas apjomi un lasītāju atsauksmes), lai pēc tam varētu realizēt "elitārajā mākslā"... Lai arī pa lielām šaibām laba elitārā māksla lielā tiesā gadījumu ir tīkama arī masām, t.i., pieņēmums, ka kruta māksla ir tāda, kuru neviens nepērk, ir pilnīgi garām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Prātīgi patiesībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Heh :) Nu paldies :)

(Reply to this) (Parent)

mākslas darbs prasa attiecīgi sagatavotu uztvērēju. tādu pircēju, kurš pratīs novērtēt profesionalitāti, aktualitāti un oriģinālitāti. tā ka šīs prasmes cilvēkam tomēr nenāk līdz ar ģenētisko materiālu, tad būs kā būs.
Plāns turklāt izklausās pēc lielās aizrobežijas sistēmas burtiska pārnesuma uz mazo iekšrobežiju LV. Nu bet tāpat kā lielajam krāniņam nederēs mazais prezervatīvs, tā mazajam nederēs no lielā.
Vajag modifikācijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevis "no lielā", bet "lielais". :)
un pieņēmums, ka kruta māksla ir tā, kuru neviens nepērk, tik tiešām ir pilnīgi garām, bet tikpat garām ir pieņēmums, ka tas, ko visi pērk, ir kaut mazliet krutā māksla vai kaut mazliet māksla.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No nedastrādātiem, nepārdomātiem, bezjēgā dārgiem un pašmērķīgiem projektiem a ļa "es te par valsts naudu drusku uzdzīvoju, re, kas man sanāca!!!" sausā "mākslas" atlikuma ir daudz mazāk nekā no rūpīgi nostrādātiem, pārdomātiem, par samērīgu cenu pieejamiem un par reāliem cilvēkiem domājošiem projektiem.

Ar tiem rūpīgi nostrādātajiem un precīzi auditorijā trāpošajiem projektiem jau notiek tā "lasītāju audzināšana". Ne jau popularizējot visādas figņas, par kurām cilvēki tā kā sajūt, ka nav ne forši, ne interesanti, bet nemāk pamatot, kāpēc... vienkārši nepērk, un tad tik autori gaužas par to, kāda mums tauta nekulturāla. Bauri kaut kādi, zinies. :)

(Reply to this) (Parent)

Parādi man vienu cilvēku, kurš neprot noteikt, kas viņam šķiet aktuāls, profesionāls vai oriģināls?

(Reply to this) (Parent)

Tu tipa tā domā, ka latviešu cilvēks
1) nelasa tulkoto literatūru
2) neklausās ārzemju mūziku
3) nekad nav redzējis ārzemju kino
?
Vienīgais, kur latviešu cilvēks varētu būt duriks, būtu ārzemju māksla un teātris (pieņemot, ka ne visur ir izbraukāts). Bet citādi - drēbi jau pazīst. Laiks (un daudz laika) būs nepieciešams, lai adaptētos autori, nevis cilvēki.

Aizrobežiju sistēmā, starp citu, valsts atbalsts "pofig kam un pofig kāds rezultāts", IMO, vispār nepastāv. Līdz ar to šī sistēma jau *ir* modificēta, ieviešot valsts atbalstu lietām, kurām normālā tirgū būtu pašām sevi jāatpelna.

(Reply to this) (Parent)