nezinu. es nemaksātu. lētāk būtu aizvilkt roni uz apsaras namiņu, un viņš visu lekciju kursu īsos vārdos tāpat vien par labu sabiedrību pie tējas tases pārstāstītu :D un vēl savus skribelējumus varētu viņam ietūcīt līdz ķešā, lai majās palasa un pasaka, ko domā.
beigubeigās, var arī rakstīt tāpat, jo visādu kritizētāju mums, nāpšļiem ir vēl lielāks bars nekā dzejnieku.
un vēl - (tajā skaitā, atsaucoties arī uz taviem txt), redaktoru un grāmatnieku akadēmija būtu kudi lietderīgāka. tai pēdējai piesaistot speciālistus no ārvalstīm, jo pie mums visi (tiešām, šķiet VISI) ir trekno gadu poligrāfijas gļuku pasisti.

(Reply to this) (Thread)

Nu, no 1 kritikas (lai cik kruts Ronis arī nebūtu) tev labāk nepaliks. Otvečaju. (Tieši tāpēc, ka esmu saņēmusi vienu "autoritatīvu" kritiku, kas smieklīgi, literārās akadēmijas ietvaros - bet tā ir mana 1 negatīvā pieredze, nepietiekams iemesls, lai pasākumu noliktu).
Šobrīd man vienam stāstiņam tiek sūtītas 30+ kritikas (t.i., visādi kadri, sākot ar ļoti profesionāliem ļaužiem un beidzot ar cilvēkiem, kas angliski raksta sliktāk nekā es), un tur ir spēks, jo rodas kāda plusmīnus apjauta par to, kā tas stāsts strādā/nestrādā un kāpēc.

Par redaktoriem/grāmatniekiem piekrītu 100%, un jeibogu krāmētos ar to vairāk nekā ar literātiņiem (kuri tomēr nav tik briesmīgi, kā varētu šķist - t.i., 50% problēmu ir no tā, ka izdevējs neprofesionāli strādā un izlaiž ķepļep grāmatiņas - autors tak pēc definīcijas nevar pats visus gļukus izķert). Problēma tikai tur, ka es par to biznisu ņifiga nezinu, attiecīgi padomdevējs no manis ņikuģišnijs.

(Reply to this) (Parent)