Tas no annuskas repertuāra dažus ierakstus zemāk, citēju, "jā, lielu, krutu paaules nozīmes romānu mums nav. taču ir interesanti darbi.."

Un slavenajā socreālisma diskusijā arī kāds tādā pieticīgā latviešu kautrīgumā arī ko tādu teica (Māra Svīre laikam).

Kopš tā laika mani arī incē jautājums, kāpēc lv literatūra tik viegli norij šo ideju, ka "pasaules līmeņa darbu nav"; latvieši tak nav mentāli apdalīti ļautiņi, attiecīgi gļuks ir kur citur.
Tas "pasaule arī ir spējīga noteikt" ir ļoti aptuvens jēdziens, mandomāt, jo, nu, katrs cilvēks taču ir pasaule un tā :) Ar šādu domu var rakstīt visādus nedastrādātus murdziņus un gaidīt, vai pasaule noteiks vai nenoteiks, jo nekādu kārtīgu iekšēju/starpposma kritēriju ta nav.
Biznesa modelis arī nav ideāls, bet cauri šitai mašinērijai klaja haltūra (t.i., darbi, kas iegūtu stipri augstāku kvalitāti, ja pie tiem būtu vienkārši godīgi piestrādāts, noīsinot un tiekot vaļā no acīmredzamiem gļukiem) vismaz netiek cauri.

(Reply to this) (Parent)