Oktobris 6., 2006
| 07:28
|
Comments:
tādēļ, ka laimes, tāpt kā mīlestības, definīcija atšķiras atkarībā no definētāja konkrētā brīža vajadzībām, prioritātēm un situācijas.
Es nevaru iedomāties laimi, kas sastāvētu no darīšu-to-kas-riebjas un nedarīšu-to-kas-patīk. Pat super duper mūkiem askētiem, man domāt, patīk askēze un nepatīk "baudas", nu, vismaz ja viņi ir laimīgi.
varbūt viņus laimīgus dara darīšanas-to-kas-riebjas rezultāts. citādi diez vai cilvēki voluntētu ar veciem, slimiem, kritušiem utml elementiem.
Nju nezinu, man šķiet, ka laime ir darbība/stāvoklis, nevis fakta konstatācija vai sava krutuma apzināšanās, tie pēdējie ir surogāti. Bez tam - kāpēc lai šīs darbības nevarētu patikt? Cilvēki ir dažādi :) |
|
|
|
Sviesta Ciba |