Darbs - piecas dienas nedēļā
Darba laix - 7h [ok, vienu pārsniedz]
/par tiem abiem iepriekšminētajiem - ja es ilgāk sēžu darbā, tās ir tikai manis & SC radītās problēmas/
saņemu vairāk [cik, tas lai nu paliek manā ziņā, turklāt šobrīd arī ar nodokļiem viss ir ok]
problēmu ar priekšniecību nav - visu var sarunāt
redaktore, ateiste

/vispār, šobrīd aktīvi meklējam man vietnieci [arī aizvietotāju dekrēta laikā], bet nu mums jau pārāk tie termiņi sakrīt :P

(Reply to this) (Thread)

Un kā ar to - ka pēc 7 stundām darba (tev noteikti skaitās pusdienu pārtraukums pa vidu, vai ne?) - tev ir tīra un nesačakarēta domāšana un darba problēmas & stress nevazājas līdzi? Ja tev tas izdodas - visu cieņu. Man ar daudzkārt mazāk atbildīgu darbu mēdz būt smagas problēmas šajā jautājumā. Un, ja tev tas izdodas - es tavā vietā, ja tev ir grūti izdzīvot ar 400 Ls mēnesī, droši vien mēģinātu sarunāt iespēju strādāt mājās, darbā parādoties, teiksim, reizi nedēļā. Jo praksē zīdainis prasa klātbūtni, bet, ja nav īpašu problēmu, lielāko daļu sava laika viņš guļ & strādāt mājās ir ne tikai iespējams, bet arī visnotaļ ieteicams. Es, piemēram, klusībā lamājos par to, ka man laikam nebūs iespēju legāli haltūrēt - jo smadzenes trenēt un kaut ko darīt izmisīgi gribēsies, a pusi māmiņalgas zaudēt neatmaksātos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai, neierēķināju pusdienas laiku
tātad - man tiešām ir tikai tās sešas stundas

darba problēmas - vairs nē. No sākuma tā bija problēma, bet tagad esmu iemācījusies, kā ārpus no kantora, tā atslēgties.
Visticamāk, es dekrētā skaitīšos minimālo laiku & ātri atsākšu strādāt.. pagaidām vismaz uz to velk. Turklāt, šaubos, ka no manis sanākstu Lieliska Mājās sēdētāja [nejaukt ar Lielisku Māti :P]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, malacis. Patiesībā es arī esmu iemācījusies atslēgties (ne pilnībā, protams, par debīli adaptētām reklāmām es lamājos neatkarīgi no darba laika), bet atbildīgākā amatā droši vien nervi uzdotu.

Bet māmiņalgu jau, cik es saprotu, maksā tieši par to, ka cilvēks sēž mājās un aizmiglotām acīm dūdo par mazo-jauko-brīnumiņu-kurš-apkakājies-un-aizmidzis, un nepakustina ne pirkstiņu, lai nopelnītu kaut vai piecīti mēnesī. Ārkārtīgi īpatnēja nodarbošanās, kas diez vai ir pa spēkam cilvēkam, kurš līdz tam ir plēsies un cīnījies, lai izmantotu savu potenciālu... ē... aktīvākā darbībā. Vot padomā tā nopietni - vai tu spētu šādi dzīvot veselu gadu no vietas, pat ja saņemtu par to savu ierasto algu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iespējams, es pat varbūt gribētu kādu laiku pasēdēt mājās. Varbūt ne tik daudz dūdot, kā - es bik esmu sagurusi no žurku skrējiena.
bet nu laikam jau neprastu. Dārgais jau tagad reālistiski skatoties uz visu situāciju saka, ka trīs mēneši mājās man būs maximums...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā varētu būt; 3 mēneši ir apmēram tas termiņš, kurā māte ar šausmām apjēdz, ka, vells ar ārā, viņa tak paliek STULBA, ar to bērnu ņemoties. Lai cik "laba māte" viņa arī nebūtu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jau pagaidām izskatās, ka saprotu to, kas vēl mani gaida, daudz maz precīzi ;)

(Reply to this) (Parent)

kādi ir meklēšanas kritēriji? es laikam drīz meklēšu darbu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, principā jāsāk būtu strādāt uz skaitli trīs - man kuru katru brīdi draud slimības lapas ņemšana, bet žurnāliem ta' jāiznāk...

It kā jau ir padomā kāds cilvēx, bet nu - atmet @ uz dzeina [at] gmail. com

Pieredze masu medijos - žurnālistikā. Rupji izsakoties - talantam raxtīt par da-jebko. Vadītāja spējas [esmu redaktore, mani būs jāaizvieto...] Stabila nervu sistēma ;)

(Reply to this) (Parent)

:) lai veicas.

(Reply to this) (Parent)