Augusts 29., 2006
| 11:33
|
Comments:
ai, neierēķināju pusdienas laiku tātad - man tiešām ir tikai tās sešas stundas
darba problēmas - vairs nē. No sākuma tā bija problēma, bet tagad esmu iemācījusies, kā ārpus no kantora, tā atslēgties. Visticamāk, es dekrētā skaitīšos minimālo laiku & ātri atsākšu strādāt.. pagaidām vismaz uz to velk. Turklāt, šaubos, ka no manis sanākstu Lieliska Mājās sēdētāja [nejaukt ar Lielisku Māti :P]
Nu, malacis. Patiesībā es arī esmu iemācījusies atslēgties (ne pilnībā, protams, par debīli adaptētām reklāmām es lamājos neatkarīgi no darba laika), bet atbildīgākā amatā droši vien nervi uzdotu.
Bet māmiņalgu jau, cik es saprotu, maksā tieši par to, ka cilvēks sēž mājās un aizmiglotām acīm dūdo par mazo-jauko-brīnumiņu-kurš-apkakājies-un-aizmidzis, un nepakustina ne pirkstiņu, lai nopelnītu kaut vai piecīti mēnesī. Ārkārtīgi īpatnēja nodarbošanās, kas diez vai ir pa spēkam cilvēkam, kurš līdz tam ir plēsies un cīnījies, lai izmantotu savu potenciālu... ē... aktīvākā darbībā. Vot padomā tā nopietni - vai tu spētu šādi dzīvot veselu gadu no vietas, pat ja saņemtu par to savu ierasto algu?
iespējams, es pat varbūt gribētu kādu laiku pasēdēt mājās. Varbūt ne tik daudz dūdot, kā - es bik esmu sagurusi no žurku skrējiena. bet nu laikam jau neprastu. Dārgais jau tagad reālistiski skatoties uz visu situāciju saka, ka trīs mēneši mājās man būs maximums...
Tā varētu būt; 3 mēneši ir apmēram tas termiņš, kurā māte ar šausmām apjēdz, ka, vells ar ārā, viņa tak paliek STULBA, ar to bērnu ņemoties. Lai cik "laba māte" viņa arī nebūtu.
Tad jau pagaidām izskatās, ka saprotu to, kas vēl mani gaida, daudz maz precīzi ;) |
|
|
|
Sviesta Ciba |