Marts 6., 2003


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
18:40 - security level: private

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:


[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:7. Marts 2003 - 03:01
(Link)
uhhh... šitādu superpuper komentāru uzrakstīt 8)

labi, ok, es piekrītu, ka valoda savos pirmsākumos tika radīta/radās, lai pateiktu "es gribu ēst" vai "ka nedabū pa purslām", nevis lai formulētu savas slēptākās atziņas (iz sērijas "cilvēks ir tik unikāla būtne, ka jebkura komunikācija ar kādu citu jau iepriekš, saziņas definīcijas līmenī nolemta nepilnībai"). bet valoda evolucionē :) vismaz man labpatīk tā cerēt. vai - lai neskartu evolūcijas/involūcijas teorijas lauciņu - valodas iespējas ir DAUDZ plašākas, kā mēs to izmantojam vai pat kā spējam iztēloties.

bet IMHO runa jau nau par saziņas "nepilnību".
(ū, jāpiebilst, ka es - vismaz patlaban - lielā mērā runāju par valodu kā par literāru izteiksmes līdzekli, t.i., apskatu nevis valodas utilitāro pusi, kuras mērķis ir iespējami precīzi aprakstīt savu domu, lai dabūtu atbilstošu rezultātu (tipa "es gribu ēst" - vēlamais rezultāts ir ēdamā dabūšana), bet gan valodu kā idejas formulēšanas līdzekli, lielā mērā pašmērķīgu, noslēgtu sistēmu - jo šī formulējuma mērķis ir pats formulējums, pati izteiktā ideja,)
jā, nezinu, vai tā ir mana perversā literāta uztvere vai tas ir normāli, bet reizēm man ir svarīgāk pateikt kādu ideju/emociju/domu nekā to paturēt. Tb labs mīlas dzejolis kļūst vērtīgāks par pašu mīlu :D (ok, ne vienmēr, bet ir tā bijis :))

nuja, un tad - kad es esmu savu domu izpaudusi vairāk vai mazāk atbilstošos vārdos - pieņemsim, uzrakstījusi dzejoli -, kad es esmu pateikusi to, ko esmu gribējusi teikt, tad mans darbs ir padarīts. un - kas attiecas uz šīs domas lasītāju - tad man ir būtiski nevis, lai cilvēks izlasa to, kas ir šī dzejoļa pamatā ("puisim X.Y. ir dikti smukas skropstas un dikti smuki saule krīt uz viņa vaiga" - šai "idejai" ir nulle vērtības tāda cilvēka acīs, kas X.Y. nepazīst vai nepazīst tādā rakursā, kā es viņu pazīstu), bet lai cilvēks izlasa šajā dzejolī to, ko viņš varbūt kādreiz ir jutis vai varētu just. ar šī dzejoļa starpniecību izjūt nevis manas jūtas, bet savējās.

kas ir viens no literatūras mērķiem.

// pieļauju, ka esmu dikti novirzījusies no tēmas, bet man pašai bija svarīga šī novirze :)
honeybee - security level: private

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba