ok, ok, pieķēri - nevarēšu tev dot definīciju. bet cīņa, protams, vienmēr notiek PAR kaut ko, bet pašas cīņas priekšnosacījums ir tas, ka tas PAR ko cīnas vēl nav sasniegs, tieši tāpēc par to ir jācīnās. un ja jau tas nav sasniegts, ir jāpārvar kaut kādi noteikti šķēršļi, vai ne? un tad šie šķēršļi arī ir tas PRET ko jācīnās. proti, ja es esmu PAR gravitāciju pasaulē, kurā gravitācija pastāv un netaisās izzust, tad man par to nav jācīnās, es vienkārši izbaudu burvīgo pievilkšanās spēku. bet cīņā ir jābūt ne tikai PAR, bet arī PRET, un tieši tas cīņu padara par cīņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nenoliedzu ka katrā cīņā, bez PAR elementa ir arī PRET elements, bet kādēļ tad cīņas būtība ir jāreducē tikai uz vienu no šiem abiem savstarpēji saistītajiem elementiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nemaz to neapgalvoju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"....stipra organizācija rodas kā konkurējošs spēks, un jau pēc definīcijas pret kaut ko cīnās, tieši cīņa pret pastāvošo ir vienojošās idejas pamats. īstās grūtības sākas pēc uzvaras, tad arī ir aktīvi jāmeklē jauns ienaidnieks, jebkura revolūcija ir to pierādījusi."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un? viss sakrīt. organizāciju vajag, lai pret kaut ko cīnītos, ar kaut kādu tālākejošu mērķi (par kaut ko). ja mērķis ir sasniegts, cīņa vairs nav vajadzīga, tātad nevajag arī organizāciju. šajā brīdī organizācijas parsti negrib beigt savu eksistenci, tāpēc mākslīgi meklē aizvien jaunus un jaunus ienaidniekus. mērķis (par) it kā paliek, bet ienaidnieks (pret) jau ir cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu prakse rāda,ka mākslīgi ienaidniekus sāk meklēt galvenokārt tad, kad mērķis netiek sasniegts un nav zināms kad tieši tiks sasniegts.

Ir tak ne viens vien piemērs, kad kādas valsts diktators uzsāk karu tikai tādēļ lai "piesegtu" savas līdzšinējās politikas neveiksmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, tas ir otrs variants, un tev taisnība, ka biežāk izplatīts.

(Reply to this) (Parent)