1) "VISPIRMS ir jāatrod sajūta "esmu vērtīgs, jo esmu es"" - tas ir pašapmāns. Ja teiktu, esmu vērtīgs, jo māku sadabūt sev pusdienas, apmierināt sevi masturbējot un labi pavadīt laiku lasot grāmatas - tas jau ir bik' tuvāk reālistiskam pašvērtējumam.
2) Tikai nepārproti, pašapmāns, pašiedvesma, ticība un cerība ir tīri labi veidi, kā justies labi un dzīvot labi.
3) Savukārt, "man ir potenciāls, iespēja būt vērtīgam" vai, teiksim, "varu derēt, ka ir šobrīd ir vismaz 100 dažādi veidi, kā es varu būt vērtīgs, pat ja to nepamanu, un neko nedaru lietas labā" - tas, visdrīzāk, nav pašapmāns un strādā tīri labi.

Kaut, šķiet, ka biežāk sastopama problēma ir nevis "būt vērtīgam / vērtīgai", bet "būt vērtīgākam / vērtīgākai". Lielā mērā tāpēc, ka gribot būt vērtīgāki, cilvēki aizmirst, ka jau ir vērtīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau apmēram 5 minūtes cenšos sagudrot pietiekami indīgu piezīmi par to, kā tu cel mūsu attiecību imidžu (sk. pirmo punktu)... :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ei, tas tikai bija piemērs par īpašībām, kurām ir nozīme (pozitīva) tikai savās, ne citu acīs.

(Reply to this) (Parent)