Nemuldi par to, ko nezini, labi? Bērns bija visnotaļ plānots, attiecības nebija paviršas un visi lēmumi, kas nāca pēc tam, nebūt nebija viegli. Tas, ka tu psiho par šādām sadzīviskām lietām vairāk nekā citi, nenozīmē, ka tu esi Vienīgā Nodotā Cietēja pasaulē. Pilnīgi varētu padomāt, ka visas izjukušās ģimenes tādas ir tikai tāpēc, ka tās sākušās ar saplīsušu prezi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Acīmredzot kaut kas ar tevi tomēr nav kārtībā, ja reiz vienkāršu starp citu minētu piemēru attiecini uz sevi un eksplodē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šajā diskusijā parādījās piemērs par mani un mana bērna tēvu.
Ja tu uz to reaģē ar tekstu "prezis saplīsa, bērns gadījās", protams, ka reakcija ir asa. Ja es būtu paziņojusi, ka "kāda būtne, kuras niks sākas ar burtu "l" ir stulba", tu droši vien arī salektos ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu beidz, šo vārdu tu jau lietoji ne tikai par mani, bet arī par sevi :) Vēl man, protams, nav skaidrs, no kurienes tu ņēmi, ka runa ir par sadzīviskas situācijas dramatizēšanu. Vairākas reizes šai diskusijā atklājas, ka ieraudzīts tas, kā manā tekstā nav, un netiek izlasīts tas, kas tekstā ir. Varbūt ir vērts mazliet distancēties no savas personiskās pieredzes, iekams izsaki spriedumus par kādu citu, tas padara skatījumu plašāku un, iespējams, objektīvāku.

Pusdienās ejot, apdomāju vēl: manuprāt, mīlestību nodot nav iespējams. Nodot var tiešām tikai draudzību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, ko tu izstāstīji, ir sadzīviska situācija, kādas mums ir pazīstamas jau kopš bērnudārza. Nu, cūciski cilvēks izdarījās (pie tam arī tikai varbūt, jo šāda tipa situācijas, kur viens otram ir pateicību parādā, mēdz būt ļoti sarežģītas). Bet es tā arī neatradu iemeslu, kāpēc to uztvert kā nodevību. Nepateicība - jā. Nejaucība - jā. Bet kas ir tas, kas to padara par nodevību? Šajā gadījumā jautājums ir tieši par to, t.i., ar šo jautājumu es sāku diskusiju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konkrēti, nevis nodota "pateicība parādā", bet nodota draudzība un uzticēšanās (nevis paļāvība/paļaušanās, bet tieši uzticēšanās). Lietišķu (lai arī nerakstītu) vienošanos "tu man - es tev" nevis nodod, bet lauž jeb neievēro, tas varbūt izraisa sašutumu, bet nesāpina. Savukārt saņemot nodevību draudzībā, fiziskā sajūta ir tāda, it kā no saules pinuma (tieši no tās vietas) maksimāli nostiepta gumijlēcēju gumija būtu piepeši palaista vaļā: trieciens un sāpes, un cilvēks paliek bez elpas.

Hm, pēc analoģijas ar karadarbību nodevību par nodevību padara laikus neinformēšana: ja pārbēdzējs saviem iepriekšējiem biedriem atstātu kaut vai vēstuli - "veči, esmu jūsos vīlies, turpmāk palīdzēšu pretējai frontes pusei", to diez vai varētu nosaukt par nodevību, bet tiešām par brīvu izvēli :) Šai gadījumā Jūda pret Jēzu arī nav veicis nodevību kaut vai viena iemesla dēļ - Jēzus jau zināja, ko viņš darīs, un bija tam gatavs...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK. Akceptēts. Značit nodevības definīcija nr.2 - tā ir negaidīta.

(Reply to this) (Parent)