nē, nejūtos kā idiote.:)
Jūtos, kā maza meitene, kas pateikusi :"Mammu, man sāp!", lai dzirdētu pretim :"pai, pai, papūtīsim, slikts tas akmens, pret kuru paklupi, redzi, tagad mēs viņu, nelabeni, aizmetīsim projām!"
Nu, un?:)

(Reply to this) (Thread)

Nu nekas, paldies par informāciju. Dikti interesēja, bet pati izmēģināt nebiju gatava un labi, ka tā.
Acīmredzot visa vaina ir tur, ka es savā bērnībā (vismaz apzinīgā vecumā) tādus tekstus neesmu saņēmusi. Un savam bērnam arī neesmu neko tādu teikusi. (Iespējams, tāpēc, ka manā ģimenē nav pieņemts izturēties pret bērniem kā pret idiotiem ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai, nu beidz! Ne jau katra atzīšanās bērnišķīgumā, ievainojamībā un vēlmē pēc uzmanības klasificējama kā idiotija. Tak, mazās cilvēciskā vājības vien ir.
Vismaz man tā šķiet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, tieši tāpēc es piezīmēju par ģimeni.
Teiksim, es esmu pārliecināta, ka smagu saaukstēšanos vislabāk var izārstēt, klausoties Andersena pasakas. Un tas arī strādā.
Bet daudz kas - slikto akmeņu sišana, piemēram - man ir gājis secen un man ir izveidojusies spēcīga pārliecība, ka tas nestrādā. Un ka, iespējams, tas noved pie agresijas arī pret dzīvām radībām un vainas meklēšanā tikai citos, ne sevī. (Bet jā, man drusku skauž, ka mani pažēlo ļoti reti - pati vainīga, protams, jo es tak ne uzprasos, ne ļaujos.)

Un tu nebūt neesi tas trakākais gadījums; ir tak ļaudis, kas vispār no tā vien dzīvo.

(Reply to this) (Parent)