Aprīlis 17., 2006
| 13:36 Bet vismaz tagad es skaidri zinu, kā tas ir - just milzīgu cieņu un apbrīnu pret savu bērnu. Jo viņš, būdams tikpat kautrīgs kā es viņa vecumā, spēj konkrēti un skaidri pateikt, ka viņam "viss ir apriebies! Viss ir līdz kaklam!", ka nē, viņš negrib iet spēlēties vai jā, viņš grib iet spēlēties. Garu garu notikumiem pārbagātu dienu uzvesties ideāli un ļoti, ļoti saprātīgi, un tikai pēc gara un, iespējams, visai pabaisa gājiena naktī no dzelzceļa stacijas, jau mājās nonākušam, pirmo reizi pa visu dienu iečinkstēties. Izlasīt vārdu "Carnikava", gandrīz pareizi uzrakstīt vārdu "stacija". Spēlēties vienam pašam un aizskriet mežmalā tik tālu, ka mamma sāk uztraukties. Pievilināt pirmos dzeltenos taureņus un spēlēties ar niedrēm. Atrast olas un mācēt pareizi apmainīt tās pēc kursa "trīs zaķa noliktās olas pret vienu kinderolu".
Un, kas ir pats, pats iepriecinošākais - kontaktēties ar citiem bērniem, sarunāties ar viņiem, mainīties olām un dalīties ar sulu. Tagad man vairs nav tik ļoti jāraizējas par to, kā viņam klāsies pirmsskolas audzināšanā/skolā. Garastāvoklis:: lepns & lielīgs
|
Comments:
uj, par to man milzīgs prieks... :)
Jā gan :) Vispār tev jāatbrauc paciemoties... Tu viņu, šķiet, neesi redzējis tik apmierinātu ar dzīvi kā tagad.
Btw, pēdējais šokējošais jautājums no viņa puses - "Kā būtu, ja mums nebūtu ārpuses? Ja būtu tikai iekšpuse? Tad mēs vienmēr brauktu tikai metro iekšpusē?"
:))) baigi labi... pie pirmās iespējas centīšos tikt pie jums ciemos... :)
| From: | murks |
Date: | 17. Aprīlis 2006 - 13:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Ir jau arī pamats būt lielīgai. :)
a kā tas ir, cik lielā mērā tu jūties atbildīga par to, kas tur sanāk no viņa, kā zināt, kur ir robeža starp let it go un izaudzināt par labu cilvēku? stulbs jautājums drošvien, bet mēdzu lauzīt galvu par to, jo cik atceros, man šķiet, es vispār neesmu audzināta, tikvien kā ieviesusi dzīvē redzēto, un ir labi! vai varbūt tādas audzināšanas ar nemaz nav, mēs varam tikai parūpēties par to, kas ir tās lietas, ko viņš redz mazs sev apkārt?
Tev ir bijuši labi vecāki. Vecākiem ir jābūt tuvumā un hops, jāsagrābj bērns aiz čupra un jānoliek uz kājām tad, kad viņš paslīd un krīt, pie tam tā, lai viņš pats nepamana - paarējo bērns var pats. Cilvēki defaultā ir labi, tikai nevajag viņus saplēst.
Mani vecāki ir bijuši gluži līdzīgi tavējiem, un jā, tā ir laba audzināšanas metode; it īpaši tādiem bērniem, kas jau no mazām dienām labprātāk audzina savu ģimeni nekā paši top audzināti :) Un tas lepnums jau arī - tāds jocīgs lepnums par to, ka es pārāk netraucēju viņam būt labam cilvēkam.
| From: | deep |
Date: | 17. Aprīlis 2006 - 19:21 |
---|
| | | (Link) |
|
hmmm, tas ir kas iipashs? beerns kaa beerns. |
|
|