Kāda nu kuram sirdsapziņa.

Bet noteikti varu piekrist, ka reklāmas daudz labāk ir taisīt, nekā patērēt.

(Reply to this) (Thread)

pilnīgi varētu padomāt, ka reklāmu taisīšana atbrīvo no to patērēšanas.

gluži otrādi; tagad es tikai esmu sākusi reklāmas ievērot, pētīt, analizēt un visādi citādi ielaist i apziņā, i zemapziņā pēc pilnas programmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tomēr ir savādāk, ja tu uz lietām skaties profesionāli. Tad ir pavisam savādāka attieksme un iegūtā informācija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nedomāju vis. tas varbūt drusku maina izvēli, bet ne pašu patēriņu; patiesībā gluži otrādi - tagad es daudz labprātāk izvēlos brendu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, tas gan ir bēdīgi.

Vēl viens reklāmu upuris (klāt pie sīčiem, kas kā pantiņus skandina reklāmu tekstus un uzstāj, ka mums jānopērk jaunais X produkts).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, lielā mērā es uzticos brendam tāpēc, ka aptuveni tveru, kuras kompānijas to būvē no produkta kvalitātes. T.i., atšķirību starp "mēs ražojam labu produktu un esam gatavi ieguldīt naudu gan tā kvalitātē, gan labā reklāmā" un "produktam ir būtiskas nepilnības, bet, formulējot to tā-un-šitā, mēs varēsim to iesmērēt". Un ražotāja apziņu, ka "veidojot šo brendu, mēs nevaram atļauties cūkoties". Šis, piemēram, ir iemesls, kāpēc es uzticos Spilvai. Vai Ģimenes aptiekai. Vai Delicai (tai, kas pērlīšu brends, nevis tai, kas veikals iekš LV). Vai Atēnai (kas gan sākusi drusku cūkoties ar kvalitāti). Vai Lego. Tādā garā.

(Reply to this) (Parent)