nu ja, to es sevišķi skarbi izjutu (un joprojām izjūtu), kad pilnībā pārvācos uz Rēzekni... bet visi draugi palika Rīgā... un daudzi līdz ar to pazuda pavisam...

(Reply to this) (Thread)

iistie paliek :*

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pārāk abstrakti... īstie var arī palikt... bet ja draugs ir tikai "sirdī", bet sirds ir tālu un gadiem netiekas, tad jautājums, kāda jēga no šādiem draugiem un vai tā viņus vispār var dēvēt?

(Reply to this) (Parent)

Nē, ir drusku citādi.
Kad draugs ir, kad viņš eksistē, tad nav tik šausmīgi svarīgi satikt viņu katru nedēļu, katru mēnesi - galvenais, ka viņš ir kaut kur, ka tu jūti viņa klātbūtni & zini, ka... nu jā, ka viņš vienkārši ir. Ar to pietiek. Tas vienkārši ir tik sasodīti daudz. Bet, ja zini, ka nesatiksi viņu dafiga ilgi, kādus gadus 50 vismaz, reāli droši vien 60 vai pat 70, un arī pēc tam jau nevar zināt, kā tas viss ir iekārtots...
(nekromantija sāk kļūt cilvēciski ļoti saprotama parādība)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā... arī... bet arī sk. iepriekšējo komentāru...

(Reply to this) (Parent)