Ai, nē, tas periods, kad mani šī ideja satrauca, jau ir cauri. Jau ļoti, ļoti sen. Šobrīd tas ir vienkārši jauks apzīmējums stāvoklim, kurā pasaule nav pakārtota vēlmei saņemt visus (diezgan apšaubāmos) bonusus, kurus sniedz būšana par "necaurkritušu" rakstnieci. Bet jautājums - kas ir rakstnieks un nafig viņš ir - man ir interesants vēl joprojām, un besis par to, ka cilvēki šo rakstnieka tēlu veido (manuprāt) patoloģisku, kaitīgu un liekulīgu, arī ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, laikam maaki zaudeet.. es gan ciiniitos, ja man taa raxtiishanas baxtiishanas ideja buutu svariiga arii aarpus darba-politikas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Reizeem atteikshanaas skriet ar pieri sienaa prasa vairaak viiirishkjiibas.

(Reply to this) (Parent)

Zaudējums vai uzvara - ļoti nosacīti. Ij viss atkarīgs no motivācijas: vai raksti tāpēc, ka pats process parauj, sev, ķer no tā kaifu (šādā gadījumā "caurkrist" nav iespējams), vai arī ja pamatmotivācija ir sabiedrības atzinība, kur rakstīšana ir tikai līdzeklis (tad, protams, jebkurš, kurš atsacījies no cīņas par iekļūšanu atpazīstamo seju galerijā, ir "caurkritis"). Kā nu uz to visu raugās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vot vot, kaut kā tā.
Šobrīd man rakstīšana kā process sagādā vairāk baudas un nerakstīšana - mazāk stresa kā tad, kad es uzskatīju sevi par "rakstnieci". Par kļūdu un labo tekstu mierīgu pieņemšanu nemaz nerunājot.

(Reply to this) (Parent)