Principaa jebkursh (no muusu viedoklja raugoties) ljaundaris atrod kaadu ceelu attaisnojumu savai riiciibai un ar laiku notic shai savai atmazkai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man domāt, reklāmā ir drusku sarežģītāk.
Tāpēc, ka principā, taisot reklāmu, ir jāzina, kādā veidā patērētājs tiek čakarēts (citādi var uzrauties, kas galarezultātā pasliktinās efektivitāti).
Un pēc tam arī ir jēga neticēt. Kaut vai tāpēc, lai saglabātu savu primitīvo izdzīvošanas spēju (padomā, kāda būtu tava dzīve, ja tu 100% ticētu reklāmām).
Tajā brīdī gan ir jātic.

Bet par ļaundaru atmazkām - nu nezinu. Man šķiet, ka ļoti daudzi dzīvo ar apziņu "nu, esmu ļauns slepkavnieks, so fucking what?". Ilgstoša un principiāla sevis mānīšana ir darbietilpīgs un neērts pasākums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar apzinju "nu, esmu ļauns slepkavnieks, so fucking what?" reti kursh speej ilgstoshi dziivot. Lielaakaa dalja cilveeku prieksh taa ir paaraak vaaji.

Tad jau tu apzinoties ka reklaamai nevar ticeet t.i. ka pateereetaajs ar reklaamu tiek chakareets, tomeer vienlaikus notici tam. Kkas liidziigs Orvela dubultdomai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā, dubultdomas pielietošana praksē - vismaz man - ir viens no labākajiem darba paņēmieniem. Padara to visu daudzkārt interesantāku. Un rezultatīvāku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man dubultdomas tehnika smagi klibo, taadeelj naakas vai nu mociities sirdsapzinjas paarmetumos, vai arii ienjemt poziiciju "nu esmu svolo4s and so what?". Taatad reklaamas nozaree karjera man laikam nespiid :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, es arī laiku pa laikam nodarbojos gan ar sirdsapziņas pārmetumiem, gan demonstratīvu svoločismu, tikai tās abas ir pārāk vienpusējas attieksmes, lai man iepatiktos.

Bet nu tavs lauciņš jau arī nav diez ko labāks ;D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mierini sevi ja? :)

(Reply to this) (Parent)