Man domāt, šajā gadījumā tās pat nav ciešanas. Tas ir stress, raizes, bailes, darbība, aktīva gaidīšana, bet ne ciešanas; ciešanas pēc būtības ir pasīvs process tad, kad vairs neko nevar darīt.

T.i., līdz brīdim, kurā viss ir beidzies, for better or worse, cilvēks vēl necieš; bet vai tajā brīdī, kad ir noticis nelabojamais - par ko tad īsti cilvēks cieš?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zin, vienalga, nav laika analizēt, kad ciešanas sākas, kad beidzas, vienkārši esmu pārliecināta - ja ciešanas ir, tad pozas nav. vai arī tās nav nekādas ciešanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a kas tad?

nu, sanāk tā, ka ciešanas IR tikai tad, kad tu neapzinies sevi ciešam un neanalizē šīs izjūtas - vai vismaz nesauc tās vārdā, kuram līdzi velkas pārāk daudz kultūras tradīciju - jo tad gandrīz neizbēgami sākas poza.

bet kas ir tas, ko cilvēks patiesībā jūt, kad apzinās sevi ciešam un apzinās arī formas, kuras šīs ciešanas pieņem?

/sorry, babblin'.

(Reply to this) (Parent)