Jā. Ja bērns ir slims un pastāv aizdomas uz visļaunāko, ko vari iedomāties. Tici, pilnīgi aizmirstas gan ego, gan "pārējie".

(Reply to this) (Thread)

Man domāt, šajā gadījumā tās pat nav ciešanas. Tas ir stress, raizes, bailes, darbība, aktīva gaidīšana, bet ne ciešanas; ciešanas pēc būtības ir pasīvs process tad, kad vairs neko nevar darīt.

T.i., līdz brīdim, kurā viss ir beidzies, for better or worse, cilvēks vēl necieš; bet vai tajā brīdī, kad ir noticis nelabojamais - par ko tad īsti cilvēks cieš?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zin, vienalga, nav laika analizēt, kad ciešanas sākas, kad beidzas, vienkārši esmu pārliecināta - ja ciešanas ir, tad pozas nav. vai arī tās nav nekādas ciešanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a kas tad?

nu, sanāk tā, ka ciešanas IR tikai tad, kad tu neapzinies sevi ciešam un neanalizē šīs izjūtas - vai vismaz nesauc tās vārdā, kuram līdzi velkas pārāk daudz kultūras tradīciju - jo tad gandrīz neizbēgami sākas poza.

bet kas ir tas, ko cilvēks patiesībā jūt, kad apzinās sevi ciešam un apzinās arī formas, kuras šīs ciešanas pieņem?

/sorry, babblin'.

(Reply to this) (Parent)