gudrību jau vajag, lai saprastu, cik daudz Tev ir, vēl pirms Tev to kāds atņem, pati pazaudē vai vienkārši beidzas...
Un par interesantumu patiesi cīnās pat tie, kam, vismaz no mana skatupunkta raugoties, tā ir atliku likām... Kaut vai tepat cibā - iznesas pa divi deviņi, ka tik kāds pamanītu, novērtētu..., bet, līdz ko ierauga, ka kāds cits līdzās dara to pašu... tā ir tāda netīrumu un uzkāsienu gūzma, ka vai bail...
Piemēram, tā pati aptauja - tak visiem, kas bija ieteikti, prasīja - gribi vai negribi piedalīties... un piekrita, paši piekrita... pat dienasgramata...
p.s. nuja, bet pati jau es neesmu labāka, varbūt man piedodams, jo interesanta jau ar pārlieku neesmu;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atceries, Kastaņedam bija tā frāze "Losing self-importance"? Nu, ja esi lasījusi "Journey to Ixtlan"?

Bet tā self-importance, tā nepieciešamība lasīt un citēt Kastaņedu, zini, kad tas uznāk, tad no tā izārstēties praktiski nevar. Reku, es gribēju teikt, ka man tas ir izdevies, bet skuju.

Savukārt mīļotais - es tiešām nebiju zinājusi, ka viņš ir lasījis Kastaņedu. Tad viņš pats par to ieminējās. Ar tekstu "ā, peijote. No tās baigi pļūtīt vajag." - "???" - "Nu, tajā grāmatā, nu tajā..." - "Kastaņedas?" - "Jā, tur viņam katru reizi pēc tam, kad bija salietojies, bija caureja. Vai arī viņš izvēmās."
Nu jā, tas pēdējais bija par tēmu. Par to "garlaicīgumu" un "interesantumu". Es, meklējot savus citātus, ar kuriem pazīmēties, acīmredzot biju palaidusi garām caureju :)

(Reply to this) (Parent)